2025. gada 29. augusts – Tjallings van den Boss
“Kafija tek” – sportiskāk par to šodien nekas nebūs!!!
Šo rindu autoram rīts sācies diezgan stīvs un saspringts! Vakar (ceturtdien, 28. augustā) noslēdzās desmit dienu dambretistu ekspedīcija, kuras mērķis bija noskaidrot, kurš gadu varēs saukt sevi par Nīderlandes labāko dambretistu, kā arī labāko dambretisti!
Šodien šo rindu autors noteikti nodosies “jaunajai smēķēšanai” (= sēdēšanai; jo cilvēkiem ir vairāk jākustas!), kam daudzi nepievērš uzmanību!
Varat būt droši, ka gandrīz visi, kas vakar pameta īslaicīgo dambretes Valhallu (Drachtenas sporta centru), bija sajūsmā! Traki un sensacionāli atrisinājumi bija tīra dambretes reklāma!!!
Bet… kam neviens (saprotamā veidā) nepievērš uzmanību, ir fakts, ka viss ir jāatgriež sākotnējā stāvoklī!!
Tāpēc organizatori, ar ģimenes un draugu palīdzību, vēl stundām ilgi vāca simtiem metru kabeļu, 50 krēslus, 25 galdus un visu pārējo, kas rotāja spēļu un analīzes telpas!
Jūsu rindu autors vakar mājās bija tikai pulksten 21:00, bet daļa no uzkopšanas komandas vēl ar kravas mašīnu devās uz Oerterpu un Heerenvēnu, lai arī tur izkravātu visu inventāru!
Protams, ka šādam notikumam ir jānotiek, un tas nav nekas slikts, taču tas ir iemesls, kāpēc šodien digitālā pildspalva, visticamāk, nerakstīs tik raiti! Lai tā būtu.
Sacensību gaita…
Nīderlandes dambretes čempionāts 2025 lielākajai daļai skatītāju, pirms pēdējās kārtas sākuma, bija jau izlemts. Neviens neņēma vērā iespēju, ka varētu būt ex aequo (pirmā vieta), kas tomēr bija ticams “sieviešu” konkurencē. Tādos gadījumos pirmo vietu nosaka barrage (pagarinājums). Tomēr nebija neiedomājami, ka, pēdējā kārtā, numuri 1 un 2 beigtu vienādi, un teorētiski arī numuram 3 vēl bija iespēja iegūt dalītu pirmo vietu!
Apskatīsim pēdējās kārtas spēles:
Riks Hākvorts – Lūks Terveidens:
Atklāšana bija diezgan kontrolēta, taču tad pienāca brīdis, kad viens no abiem nevarēja savaldīties! Šoreiz Hākvorts atkal devās “piedzīvojumā” / uzbrukumā; un arī šoreiz tieši “caur centru”! Šādus manevrus šajā turnīrā esam redzējuši ārkārtīgi bieži; tie dod iespējas gan uzbrucējam, gan aizstāvim. Arī šajā spēlē – vismaz tā mums liek domāt “līdzi ejošā” datora analīzes programma ar nosaukumu Kingsrow (jā, šāda turnīra laikā nepamanīti uzzini diezgan daudz)! Sākumā šķiet, ka Terveidens ieguva labu (un palaistu) iespēju, un vēlāk Hākvorts varēja novest spēli līdz uzvarai, bet tad atkal nē! Bet mums ir darīšana ar cilvēcisko faktoru (un, par laimi, nevis ar Little Britain’s: The computer says no…!), un iznākums bija: 2-0.
Martins Dolfings – Rons Heisdens:
Ar “visu cieņu” (un ievērojiet, kad cilvēki saka kaut ko tādu, seko garantēts apvainojums!!), divi veterāni ar “pilnīgi citu stāstu”! Heisdens tika “ielidināts” pēdējā brīdī, un Dolfings lidoja iekšā pēc gandrīz 15 gadiem! Vienojošais starp abiem ir tas, ka viņi abi ir bijuši nacionālie čempioni: Rons 2008. gadā, bet Martins vēl agrāk, 2002. gadā! Spēli var saukt par “izklaidējošu”; finesse, ar kādu (ar visu cieņu) vecākais NL čempions (2002) pievīla jaunāko (2008), bija pārsteidzoša: 2-0.
Jitse Slumps – Marteins van Eizendorns:
Patiesībā ir nedaudz sāpīgi redzēt šos divus lieliskos draugus spēlējam savstarpēju spēli, pēdējā kārtā, kamēr viņiem nav izredžu uz “pjedestālu”, kur nu vēl uz titulu! Gandrīz vienmēr abu vīriešu tikšanās ir aizraujošas, un arī tagad viss izskatījās daudzsološi, bet tad, kad situācija tieši pirms 30. gājiena tika neitralizēta, spriedze, vismaz skatītājiem, pazuda. Pēc tam cīņa kļuva mazāk sīva un, lai gan beigu rezultāts uz galdiņa bija smieklīgs, punkti tika sadalīti: 1-1.
Un tad…?
Un patiešām, tad mēs nonākam pie spēlēm, kurās tika cīnīts par medaļām!
Vauters Sipma – Aleksandrs Baljakins:
“Uz bronzu tiecošais mamutsdomātājs” netika galā ar savu gmi pretinieku, kurš pats ar uzvaru varēja iekļūt “uz pjedestāla”! Sipma atklāšanas gājiens (1. 33-28) radīja jautājumu, vai abi ir “uzņēmuši” Tona Seibranda pēdējās (spēles analīzes) grāmatas (kurā šis atklāšanas gājiens bieži parādās)? Bals vēlējās uzreiz neko nezināt (1. 18-22) un virzījās pilnīgi citā virzienā, kas beigās tomēr nonāca pie Seibranda grāmatās aprakstītā: holandiešu klasiskā! Bet arī ātri pēc tam uz galdiņa radās haoss, ar abpusēju vienu dāmu; kad abi devās pēc otrās, miers ātri iestājās: 1-1. Bronza Aleksandram Baļakinam bija fakts!
Simons Hārmsma – Vauters Ludvigs:
Pirms spēles liels jautājums dambretes sekotājiem bija: “Vai Simons patiešām metīsies cīņā par titulu, vai arī saudzēs sudrabu!” Citiem vārdiem sakot, vai Hārmsma cīnīsies par uzvaru, vai spēlēs droši? Pēc pirmo gājienu, un īpaši spēles norises, redzēšanas šķita, ka baltā spēlētājs tomēr galvenokārt pieņem savu sudraba medaļu! Varbūt tas ir saprotami, ņemot vērā arī reitingu līdzsvaru starp abiem cīnītājiem, taču arī palaista iespēja! Iedrošinoši pēc tam skanēja: “Tavs laiks – Saimon – vēl nāks”; tomēr no pieredzes mēs zinām, ka tieši tas nav Mēdijas un Persijas likums!! Daudz biežāk notiek tā, ka sportists jaunā vecumā gandrīz ir sasniedzis Olimpa virsotni, taču nekad tur nenonāk; un, iespējams, nekad vairs nedabū iespēju!! Spēle galu galā, iespējams, vēl piedāvāja Hārmsmam kādu iespēju, bet Ludvigs šādās situācijās ļoti labi prot saglabāt mieru: 1-1. Sudrabs Simonam Hārmsmam, ja vien…
Herlofs Kolks – Jans Hrūnendeiks:
Mēs tagad zinām, ka Hrūnendeikam pietiek ar vienu punktu, lai pagarinātu savu nacionālo titulu, taču Jans, protams, to nezināja, kad sākās spēle! Parasti 200 punktu reitingu atšķirība (par labu Hrūnendeikam) būtu garantija uzvaras gūšanai pasaules čempionam! Bet, protams, iespējamā iespēja (kā kāds teica pirmās palīdzības telpā) “ka punkta sadalījums, Janam, iespējams, ir pietiekams” noteikti ietekmēja arī šo spēli! Turklāt dambretes pasaulē ir viens svarīgs likums…: Nav sliktu dambretistu!! Labi, viens var būt veiksmīgāks par otru, bet slikts dambretists neeksistē, jo tas, kurš neprot labi domāt (un tas ir galvenais priekšnoteikums cēlā dambretes sportā), nespēlē dambreti! Vai tas ir iemesls sarūkošajam biedru skaitam? Lai nu kā. Ilgu laiku cīņa bija līdzsvarā, bet (kā vienmēr) noteiktā brīdī tā kļuva riskanta. Pēc aptuveni 35 gājieniem šķita, ka Hrūnendeikam ir konkrēta priekšrocība, taču Kolks parādīja, ka arī viņš ir diezgan aktīvs šajā cīņā, un tas noveda pie abpusējas dāmas (un katram vēl sešām figūrām). Dāmu milzīgais sasniedzamības rādiuss tad pavairo iespējas! Lai nu kā, beigās Jans spēja gūt uzvaru uz galdiņa; taču tā bija neregulāra!!! Šķiet, ka ir videoieraksti, un tiesnesis bija klāt (!), bet, pilnīgi saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, kļūda tika labota un neizšķirts tika ātri panākts: 1-1. Jau piekto reizi pēc kārtas Jans Hrūnendeiks bija Nīderlandes dambretes čempions!
Apsveicam čempionu un tagad ātri ķeramies klāt pie Nīderlandes sieviešu dambretes čempionāta…!
Bildes: G. van Deiks