Autors: Jaceks Pavlickis
18.03.2025.
Dambretes ziepju opera, otrā daļa.
Uzreiz pēc studijām 5 gadus strādāju Goržovas vojevodistes Pagastu kooperatīvo sabiedrību “Samopomoc Chłopska” savienībā. Es biju tas, kurš nodarbojās ar grāmatvedības “mehanizāciju”. Es vēl paguvu iepazīt grāmatvedības mašīnas (Ascota), bet jau ieviesu datorus (sākot ar 8 bitu Elwro523). Šis “Samopomoc Chłopska” virziens bija milzīga mašīna. Katra pagasta kooperatīvā sabiedrība ietvēra no vairākiem desmitiem līdz vairāk nekā 100 veikaliem, gāzēto ūdeņu ražotnes, vairumtirdzniecību, gaļas pārstrādes uzņēmumus, mēslojumus, transportu, maiznīcas… Man tas bija interesants periods. Alga man bija niecīga, bet es ļoti daudz iemācījos.
Kā “modernizācijas izplatītājs” es tiku aicināts uz daudzām sapulcēm. Šīs organizācijas struktūrās pastāvēja “Teritoriālā Lustrācijas Grupa (TLG)” (tā bija iekšējā kontrole ar lielām pilnvarām). Man bija iespēja piedalīties dažādās TLG sapulcēs. Atceros priekšnieku, Andžejevska kungu, kurš bija ļoti kompetents cilvēks. No viņa dažādām lekcijām un izteikumiem es daudz uzzināju. Kontrole nav tavs ienaidnieks! Kontrole ir paredzēta, lai tev palīdzētu! Tai jāļauj paskatīties nedaudz no malas, ar distanci, no citas perspektīvas. Skaidrs, ka kontrole var atrast kļūdas, taču tā ir arī, lai ieteiktu, kā no tām izvairīties nākotnē. Ja kļūdas ir apzinātas vai pat krāpšana vai nelikumīgas darbības, tad ir jāsoda.
Atceros arī Andžejevska kunga stāstu no TLG par kāda noliktavas pārzinim izvirzīto tiesas prāvu. Viņa aizstāvībā advokāts runāja… par kontroles trūkumu šajā noliktavā vairāk nekā 7 gadus! Un tiesa šo argumentāciju pieņēma! Sekas bija nelielas, radikāli mazākas nekā gaidīts.
Tas viss atgriežas manā atmiņā tagad, kad es skatos uz pašreizējo un iepriekšējo Polijas Dambretes savienības (PZWarc) prezidentu. Īsumā:
- Revīzijas komisija nekad netika aicināta uz valdes sēdēm (kaut vajadzēja!),
- Kontroles tika pastāvīgi atliktas,
- Tika ignorētas Revīzijas komisijas elementārās finansiālās vajadzības,
- Kontroles laikā dokumenti tika burtiski sadalīti,
- Netika atbildēts uz e-pastiem ar lūgumu iesniegt konkrētus dokumentus,
- Dokumentu mapes ir briesmīgā nekārtībā, un daudzu dokumentu par lielām summām tur vienkārši nav!
Visa šī kulminācija bija pašreizējā prezidenta, Flisikovska kunga, uzvedība. Ar pretestību, pēc stundām ilgām debatēm, bet viņš atļāva man piedalīties kontrolē Poznaņā. Kad beidzot sāku darbu, viņš man uzdeva stingru jautājumu: “Un ko jūs tur rakstāt savā datorā?”. Es tiešām nemelošu! Lai gan, ja kāds man to stāstītu, es nezinu, vai es tam ticētu.
Tā kā to, kas tika iesniegts kontrolei un kas atradās manā Revīzijas komisijas piešķirto pilnvaru ietvaros, grūti nosaukt par grāmatvedību, kontrolei bija jāturpinās. Termiņi atkal tika pārcelti. Beigās prezidents Flisikovskis paziņoja, ka aicina TIKAI Revīzijas komisijas locekļus.
Bet varēja rīkoties citādi.
Varēja izmantot manas zināšanas un pieredzi šajos jautājumos. Varēja uzklausīt, kas nav kārtībā, kā to labot, kā no tā visa izkļūt. Varēja uzklausīt padomu, kā organizāciju vadīt formāli pareizi un vienlaikus caurskatāmi. Varēja pat vienkārši kaut ko pajautāt!
Pieņemtais stāvoklis tomēr liek domāt, ka PZWarc dokumentos slēpjas daudzi dažādi stāsti, kuriem jāsaglabājas “ģimenes noslēpumā”. Mana skumjā ziepju opera nebūtu radusies, ja mēs varētu KOPĪGI strādāt pie izmaiņām PZWarc.
Mana toreiz iegūtā zināšanu bāze zaudēja konfrontācijā ar mūsdienu zināšanām. Es šeit domāju ekonomikas maģistri no Bloņas. Bija tāda dāma augusta sapulcē Dombkā. Uz kritiskajām balsīm (tostarp manējo), ka Polijas Dambretes savienība (PZWarc) neveic grāmatvedības uzskaiti, viņa autoritatīvi paziņoja: “Esmu ekonomikas maģistre un zinu, ka bez tā var lieliski vadīt uzņēmumu.” Cepuri nost! Tāda vadība ir iespējama tikai “galvaspilsētas apkārtnē”. Šeit, aiz Oderas, mēs joprojām uzskatām, ka bez rūpīgas grāmatvedības ir grūti labi vadīt uzņēmumu. To zina pat Kšištofs Jarzina no Ščecinas. Viņš pats man to teica un turklāt Oderas labajā krastā.