14 dalībnieki.

1.Aleksandrs Mogiļanskis GMI 9 p.

2.Valdis Zvirbulis M 9 p.

3.Sergejs Andrejevs M 9 p.

Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums), Nr.63 (19.04.1978)

Trijnieks spēkos līdzīgs

Beidzies Latvijas PSR 26. čempionāts starptautiskajā dambretē. Rezultāti: A. Mogiļanskis, V. Zvirbulis un S. Andrejevs pa 9 punktiem no 13, G. Zālītis, V. Galkins (visi Rīga), J. Rimša (Rīgas r.) pa 8,5, V. Boženkovs (Rīga) 8, E. Rūsiņš (Prei|u r.) 7.5, L. Zālītis (Bauskas r.) 6,5, E. Kārkliņš 5, S. Hrabrovs, Ž. Lauris pa 4, V. Vizulis 2, N. Segals (visi Rīga) 1,5 punkti. Pirms papildturnīra, kurā no
skaidrojās medaļu sadalījums, mūsu korespondentam bija saruna ar vienu no uzvarētājiem
meistaru V. Zvirbuli. Ar ko aizvadītais čempio nāts atšķīrās no iepriekšējiem? Ar kārtas skaitli 26… Šai ziņā esam apsteiguši pat PSRS čempionātu (šogad būs tikai divdesmit ceturtais). Latvijas
PSR dambretes federācija jau 1953. gadā sarīkoja oficiālu turnīru simtlauciņu dambretē,
vienu no pirmajām valstī. Toreiz, protams, pat lielākajiem optimistiem bija grūti paredzēt, ka pēc ceturtdaļgadsimta republikas finālturnīrā spēlēs pieci meistarkandidāti, astoņi meistari un viens lielmeistars. Atbilde uz galveno jautājumu kam pienākas zelts? tika saņemta tikai papildturnīrā…
Lielmeistars Mogiļanskis pēc čempionāta pēdējās partijas atviegloti nopūtās un teica: «Nu tā, pasaules karš laimīgi beidzies, bet par ģimenes strīdu nav ko raizēties.» Protams, viņš ar to negribēja noniecināt republikas čempiona titulu (kuru viņš šogad ieguva pirmo reizi.). Taču vadošajiem dambretistiem uzvara republikas meistarsacīkstēs nav pašmērķis. Tā ir nepieciešama, lai rastos iespēja iziet dziļākos ūdeņos. PSRS čempionāta dalībniekus šogad noskaidro pēc
sporta biedrību principa. «Daugavai» pienācās divas vietas, tās saņēmām mēs ar Mogiļanski. Turpretī Andrejevam šīs tiesības jāiegūst Bruņoto Spēku čempionātā (maijā Temopolē). Savukārt «Vārpas» dambretisti par iekļūšanu valsts čempionātā nesen sacentās Vissavienības lauku sportistu meistarsacīkstēs Poltavā. Diemžēl neviens no mūsējiem ceļazīmi nenopelnīja, tomēr rezerves vieta pienākas L. Zālītim, cerības ir arī E. Rūsiņam. Raksturojiet republikas labāko dambretistu spēli! E. Kārkliņš finālā spēlēja pēc ilga pārtraukuma. Viņa iemīļotās «ultra-» un «superasās» shēmas tagad reti kādu samulsina, tādēļ, gribot negribot, būs jākoriģē stratēģiskās koncepcijas. L. Zālītis pirmo reizi noslīdējis tik zemā vietā. Izpaudās nogurums pēc tikko aizvadītās «Poltavas kaujas», bet pēc zaudējuma Andrejevam viņam vienkārši nolaidās rokas.
E. Rūsiņu tāpat kā Poltavā pievīla pieticīgais starts, arī šoreiz viņam pietrūka puspunkta līdz meistara normas apstiprinājumam. Tomēr meistarības ziņā viņa progress neapšaubāms.
V. Boženkovs sava trenera E. Mēriņa vadībā spēlēja pēc grafika: uzvarēt pastarīšus, bet ar spēcīgiem neizšķirti. Šo plānu viņš realizēja pārliecinoši un pelnīti sasniedza meistara rezultātu.
J. Rimša Poltavā uzvarēja tikai divās partijās (zaudēja vienā), turpretī tagad «Vārpas» dambretista ailē ir sešas uzvaras. lepriecinoša metamorfoza. Viņa spēles veids acīm redzami aktivizējies. V. Galkins (tāpat kā Boženkovs) nezaudēja nevienā partijā, taču finišs neizdevās. Viņam ir apskaužama stabilitāte, bet ne vienmēr izdodas saviem partneriem izvirzīt nopietnas problēmas.
G. Zālītis ar teicamu finišu apliecināja savu nobriedušo meistarību. Ja nebūtu negaidītu notikumu pēdējā kārtā, ceļazīme uz PSRS čempionātu pienāktos viņam. S. Andrejevam, manuprāt, bija vissaturīgākās partijas, «presinga» stilā viņš izcīnīja septiņas (!) uzvaras. Atcerēsimies, ka divdesmit gadus vecais dambretists ir PSRS Bruņoto Spēku vicečempions, viņš izgājis teicamu skolu PSRS čempionāta finālā vīriešiem un pasaules jauniešu čempionātā
Holandē. A. Mogiļanska spēles līmenis īpašus komentārus neprasa. Laikraksts «Sovetskij sport»,
piemēram, nupat publicēja francūža Z. P. Rabatela izveidoto koeficientu sistēmu, pēc kuras
Mogiļanskis pasaules labāko dambretistu sarakstā ieņem desmito vietu. Ja Latvijas čempionātā viņš pārpratuma dēļ nebūtu saņēmis «mīnusu», tad pēdējā kārtā nevajadzētu likt visu uz vienu kārti, līdzdalība nākamajā sacensību posmā būtu nodrošināta bez liekiem pārdzīvojumiem.
Kādas vēl sacensības gaidāmas mūsu simtlauciņu dambretes meistariem? Maijā notiks Vissavienības lauku sporta spēles. «Vārpas» dambretisti, kā zināms, 1974. gada «lauku olimpiādē» izcīnīja pirmo vietu, šoreiz gan prognozes nav tik rožainas. Pie simtlauciņu galdiņiem varam pretendēt uz trešo labāko rezultātu. Jūlijā savienoto republiku, Maskavas un Ļeņingradas izlases sacentīsies PSRS kausa izcīņā. Arī te liela nozīme būs 64 lauciņu dambretes meistaru sniegumam, jo sacensībās ir kopēja ieskaite. Augusta otrajā pusē notiks PSRS čempionāta pusfināli starptautiskajā dambretē. Te varam cerēt uz A. Mogiļanska un E. Mēriņa panākumiem. Ja atlases barjeras netraucēs, savu vārdu teiks S. Andrejevs, L. Zālītis vai vēl kāds no mūsu meistariem. Papildu turnīrs risinājās divos riņķos. Visas partijas beidzās neizšķirti, un tādējādi
katrs dalībnieks ieguva divus punktus. Lai noteiktu zelta medaļas īpašnieku, ņēma talkā
koeficientu sistēmu. Par republikas čempionu kļuva A. Mogiļanskis, sudraba medaļu ieguva
V. Zvirbulis un bronzas S.Andrejevs.

V.Zvirbulis.

Padomju Jaunatne, Nr.68 (05.04.1978)

Mačturnīra papildus sacensībās par republikas 26. čempiona titulu starptautiskajā dambretē lozes vilkšana dalībniekus sarindoja šādā secībā: I. S. Andrejevs. 2. A. Mogiļanskis. 3.V. ZvirbuJis. Pē: izlozes neapmierinātu vaigu rādīja Mogiļanskis. Aleksandru varēja saprast, jo spēlētājam ar viņa kārtas numuru pēdējā aplī jāpaliek pasīva vērotāja lomā, kad pārējie divi pretinieki savā starpā lems jautājumu par to, kura labā nosvērsies svaru kausi un medaļu vērtīgums. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, jāteic, ka tieši tā arī notika un lielmeistaram vajadzēja krietni panervozēt, kamēr risinājās sāncenšu divkauja. Taču visu pēc kārtas. Pirmajā pēlē Mogiļanskis un Zvirbulis pēc četru stundu cīniņa forsēja neizšķirtu. Tāpat beidzās arī Andrejeva un Mogiļanska otrās kārtas partija. Pirmajā aplī pēdējie «duelējās» Zvirbulis un Andrejevs. Sasprindzinātas cīņas rezultātā pie laika kontroles sliekšņa Zvirbulis spēlēja neprecīzi un loģiski veidoto pārsvaru līdz «tīrai uzvarai» sabojāja tieši 50. gājienā. Neizšķirts, un trio sāka pārskatīt čempionāta nolikumu, kas paredzēja, ka pēc papildmača vietu dalīšanas gadījumā visiem dalībniekiem vietas jāaprēķina pēc koeficientu sistēmas visā turnīrā. Aprēķini pēc šā kritērija priekšrocības deva Mogiļanskim. Vicečempiona godā lecēla Zvirbuli, bet bronzas medaļu Sergejam Andrejevam. Ja pirmo vietu dalītu divi sāncenši, tad par čempioniem kļūst abi,un citi papildus noteikumi netiek ņemti vērā. Pēc šo nebūt ne mazsvarīgo detaļu precizēšanas cīņa iedegās no jauna. Atkal neizšķirti spēlēja Zvirbulis ar Mogiļanski un Mogiļanskis ar Andrejevu, taču tie ne tuvu nebija «lielmeistaru neizšķirti». Un tad pienāca uztraukumu pilns laiks Mogiļanskim, jo sāncenšu divkaujai bija jāizšķir arī viņa paša «būt vai nebūt». Atkal atkārtojās pirmajam aplim līdzigi notikumi. Zvirbulis «spieda», uzkrāja pārsvaru, bet Andrejevs aizstāvējās kā prazdams, lai
gan trešo vietu viņam neatņemtu arī zaudējums. Taču sports ir sports, savas pozicionālās
priekšrocības Valdim zelta vērtības punktā pārvērst neizdevās, un lielmeistars varēja atviegloti uzelpot — «fotofinišs» ar Bergera koeficientu sistēmas palīdzību ierindoja viņu «par riepas tiesu» priekšā abiem konkurentiem. Tā pirmo reizi par republikas čempionu kronēja A. Mogiļanski, kas atzīstamus panākumus bija guvis valsts meistarsacīkstēs, bet uz goda pjedestāla augstāka pakāpiena republikas mēroga sacensībās nereizi nebija nokļuvis. Sudraba godalgu ieguva V. Zvirbulis, bet bronzas — S. Andrejevs. Pirmie divi izcīnīja tiesības piedalīties PSRS čempionāta pusfinālā simtlauciņu dambretē, kas notiks augusta mēnesī.
I. MAURIŅŠ