Dambretes Ziņas

19. Latvijas čempionāts 100 lauciņu dambretē 1971

16 dalībnieki.

1.Emanuels Mērins M 11 p.

2.Laimonis Zālītis M 10 p.

3.Boriss Gurvičs M 10 p.

EMANUELAM MĒRINAM 1971.
gads bija veiksmīgs.

Čempions paliek čempions. L.Zālītis.

Aizvadītā gada priekšpēdējā dienā noslēdzās republikas 19. čempionāts starptautiskajā ambretē. Par uzvaru cīnījās 4 sporta meistari un 12 meis­tarkandidāti, to skaitā arī viesis no Lie­tuvas R. Voļskis (Kauņa). Žēl, ka da­žādu apstākļu dēļ turnīrā nevarēja pie­dalīties vēl divi meistari — Ļ. Kacs (Jūrmala) un A. Kalpiņš (Ogre). Kā jau varēja paredzēt, par godalgo­tajām vietām galvenokārt cīnījās meis­tari, tomēr arī, J. Rimša un L. Bičkovskis nesēdēja, rokas klēpī salikuši. Tei­cami startēja pieredzes bagātais G. Grīntāls — 4,5 punkti no 6. Viņšacīmredzot gribēja reabilitēties par ie­priekšējos čempionātos piedzīvotajām neveiksmēm. Turnīra otrajā pusē tomēr
izpaudās E. Mērina, B. Gurviča un L. Zālīša pārākums — viņi arī sada­līja medaļu komplektu.
Tas, ka E. Mērins otro gadu pēc kār­tas kļūs par republikas čempionu, no­skaidrojās jau dažas kārtas pirms tur­nīra beigām. Viņš pierādīja labu, čem­piona cienīgu spēles izpratni, cīnījās
ļoti enerģiski,, precīzi izmantoja preti­nieka kļūdas. Kā piemērus var minēt viņa partijas ar E. Rūsiņu, J. Šteinbergu, J. Rimšu. 1971. gads, pēc manām domām, Mērinam bija veiksmīgs. Viņš
atkārtoti kļuva par Baltijas republiku un Baltkrievijas čempionu, pārliecinoša bija uzvara republikas čempionātā, tā­ pat veiksmīgi viņš cīnījās gan PSRS Bruņoto Spēku individuālajā, gan ko­mandu čempionātā. Bez_ tam izcīnītā 12.vieta PSRS čempionātā liecina, ka Rīgas ASK dambretista spēlē radusies stabilitāte. Nebūs nekāds pārsteigums, ja jau tuvākajos gados Mērins izkaros sev vietu PSRS izlasē. Šo rindiņu autors, tāpat kā turnīra uzvarētājs, beidza sacensības bez zau­dējuma. Ar savu rezultātu esmu apmie­rināts, lai gan dažās partijās neizman­toju visas iespējas. Šķiet, ka republikas čempionātus vajadzētu rīkot citā mē­nesī, jo novembrī un decembrī parasti notiek PSRS čempionāti, kuros katru reizi (vismaz pēdējos trijos gados) spēlē 3—4 mūsu republikas dambretisti. Iznāca tā, ka abi turnīra uzvarē­tāji no PSRS čempionāta finālsacensībām, kas notika Taškentā, atgriezās mājās tikai trīs dienas pirms republi­kas čempionāta. Ir gandrīz neiespējami izspēlēt 35 partijas pec kārtās ar pilnu dedzi. Bronzas medaļas ieguvējs B. Gurvičs guva tikpat uzvaru cik čempions — septiņas, tomēr divi zaudējumi neļāva pretendēt uz pirmo vietu. Koeficientu sistēma nebija labvēlīga Gurvičam, to­mēr ceļazīmi uz 1972. gada PSRS čempionāta pusfinālu viņš ieguva — Mērins un Zālītis tiesības spēlēt pusfinālā izcīnija jau Taškentā. Neveicās J. Rimšam, kas otro gadu pēc kārtas palika aiz godalgoto vietu ieguvējiem. Pacelties augstāk viņam liedza pašpārliecinātība spēlē pret pastarīšiem. Tā, piemēram, viņš partijā pret Zelu nepamanīja trīs gājienu kom­bināciju un bija spiests padoties. L. Bičkovskim ir laba pozicionālās spēles izpratne, tomēr viņš spēlē pārāk
akadēmiski. Pēdējā laikā viņš ir uzla­bojis aizsardzību. Par to liecina fakts, ka spocīgākajiem viņš nezaudēja nevienu partiju. Pārsteigums bija V. Zvirbuļa sliktais rezultāts. Viņš piedzīvoja divus zaudējumus, kas ar Zvirbuli negadās bieži, bet pēdējo divu kārtu partijas neizspēlēja slimības dēļ. Atzinību pelnījis līvānietis E. Rūsiņš, kas pēc daudziem zaudējumiem turnīra izskaņā it kā pamodās un uzvarēja pēc kārtas R. Voļski, B. Gurviču un L. Bičkovski. Rūsiņa debija repubbkas čempionātā jāuzskata par veiksmīgu. Čempionāta labākās kombinācijas autors, manuprāt, bija Beinarovičs.

1.36—31! 26:46 2.29—23 18:29 3.35—30 24:44 4. 33:15 46:23 5. 43—39 44:33 6. 38:7. Diemžēl jau nākamajā gājienā baltie kļūdījās, un partija bei­dzās neizšķirti. 6.… 13—18 7. 7—1? 19—24 8. 1:20 9—14 = .

1.… 14—20?. Melnie cerēja pēc 2.30—24 19:30 3. 35:24 iegūt pārsvaru ar nomaiņu 3. . . . 13—19 4. 24:13 8:19. Iz­rādījās, ka Rūsiņš to vien bija gaidījis! 2.29—24! 20:29 3. 38—33 29:38 4.
39—33 38:29 5. 32—28 23:21 6. 34:3 25:34 7. 40:29.
Lai gan melnajiem divi kauliņi vairāk, balto dāmu tie iznīcināt nevar. Jaunais līvānietis ieguva svarī­gu punktu.

1.

1.31—26 29—34 2. 26:17 11:31 3.36:27 6—11? 4. 27—22! 18:27 5. 32:21 23:41 6. 21 — 17 1:22 7. 42—37 41:32 38:40. Noņemot 6 pretinieka kauli­ņus, baltie uzvarēja.

1.… 11 —17 2. 22:11 16:7 3.27—21 18—22. Melnie bija pārvērtējuši šo gā­jienu. 4.28:17 23—29 5. 34:23 19:37 6. 30:19 14:23 7. 17—11! 7:27 8. 48—42 37:48 9.35—30 48:34 10. 40:7 27—32. Izrā­dās, ka pēc 10. .. . 8—12 11. 7:18 13:22 sekotu 12. 38—32 27:29 13. 30—24 29:20 14. 25:5. 11.38:27 8—12 12. 7:18 13:31 13.26:37. Uz galdiņa palicis pavisam maz kauliņu, tomēr baltajiem ir pozicionāls pārsvars. 13… 6—11 14. 33—28 11 — 17 15.30—24 10—14 16. 28—23 17—22 17.
45—40 9—13 18. 23—18 14—20 19. 18:9 4:13 20. 25:14 22—28 21. 40—34 28—33 37—32
. Melnie padevās.

Baltie nolēma forsēt neizšķirtu: 1.31—26? 35:44 2. 39:50 25—30! 3.26:17 11:31 4. 32—27 31:22 5. 28:17 16—21! 6. 17:26 19—23!. Baltie pade­vās, jo opozīcija tiem par sliktu.

1.… 8—12 2. 17:8 3:12 3. 37—32 6—11. Ja 3. .. . 27—31, tad baltie izlī­dzina spēli ar 4. 33—29 4:42 5.48:26=. 4.32:21 11 — 16 5. 21— 17 12:21 6.38—32 21—27 7. 32:21 16:27 8. 33—29?. Vajadzēja spēlēt 8. 48—42, un melnie nevarētu izmantot savu šķietamo pār­svaru. 8.… 24:33 9. 39:28 15—20! 10.35—30?. Zaudē. Izredzes uz neizšķirtu vēl deva 10. 43—38. 10.… 27—31 11. 48—42 9—13 12.44—40 13—19 13. 43—38 20—24 14.40—35 24—29 15. 38—32 4—10 16.42—38 31—37 17. 32:41 19—24 18.30:19 14:43x.

Atbildēt