15.08.2026.

Info: Zigmārs Rumbenieks.

Stāsti V. Griņeviča piemiņas turnīra laikā.

Z.R.: Tagad biju Vatikānā un tur bija atvērtas septiņas durvis, pa kurām izgāju cauri. Tie viņiem ir svētki. Durvis atver reizi septiņos gados, pēc tam atkal aizmūrē. Tas notiek ļoti precīzos laikos, ka es pat nopirku Šveices pulksteni tur uz vietas, pa cenu, kuru nekad neuzminēsiet. Un tad vēl man tur nozaga mobilo telefonu. Man bija somiņā, liela ļaužu drūzma, spiešanās un skatos, ka telefona vairs nav.

Dambretesziņas: Jā, par Itāliju tas ir daudz dzirdēts. Tur garnadži veikli.

(No izziņām Internetā:

Tas ir Jubilejas gads (jeb Svētais gads) Kataloģiskajā baznīcā, un šajā aprakstā ir runa par Svētajām durvīm (Porta Santa).

Svarīga detaļa: Vatikānā (Svētā Pētera bazilikā) un citās lielajās Romas bazilikās kopumā ir 4 galvenās Svētās durvis, lai gan ceremonijas ietvaros un tautas valodā dažkārt tiek minēts lielāks durvju vai baziliku skaits, atverot arī citas simboliskas ieejas.

Lūk, kā strādā šis rituāls un tradīcija:

Svēto durvju rituāls

• Atvēršana: Svētā gada sākumā Pāvests ar īpašu ceremoniju atver un atbloķē Svētās durvis. Simboliski tas nozīmē īpašu žēlastības, piedošanas un svētceļojuma laiku ticīgajiem.
• Aizmūrēšana: Kad Jubilejas gads noslēdzas (parasti pēc viena gada), durvis svinīgi tiek aizvērtas un no iekšpuses stipri aizmūrētas ar ķieģeļiem un javu. Tās paliek aizmūrētas līdz nākamajam Jubilejas gadam.

Kad tas notiek?

• Parastā Jubileja: Notiek reizi 25 gados.
• Pēdējie un nākamie notikumi: Pēdējā lielā parastā Jubileja bija 2025. gadā (sākās 2024. gada decembra beigās un ilga līdz 2026. gada janvārim), kad visas Svētās durvis pēc svētku gada noslēgšanās atkal tika aizmūrētas. Nākamā parastā Jubileja gaidāma 2050. gadā.)

Dambretesziņas: Tur Vatikānā ir baigais bizness, kas pelna miljardus gadā uz tūristiem un pēc tam sponsorē savas draudzes visā pasaulē.

Z.R.: Pamatā jau tur ir Vatikāna banka, kas to naudu pelna. Tā ir ļoti bagāta, tur ir miljardiem naudas un visur investē un pelna dažādos projektos.

Dambretesziņas: Jā, redz kur Norvēģijā pensionāru fonds arī vairāki simti miljardi, bet tāpat grib celt pensionēšanās vecumu Norvēģijā uz 70 gadiem.

Z.R.: Nē, tur kaut kas ir cits. Tagad medicīna ir stipri attīstījusies. Tagad vairs nenotiek kā agrāk – daudzi jau ir nomiruši. Bet medicīna ir gājusi uz priekšu. Piemēram, man pirms vairākiem gadiem bija infarkts, tad biju reanimācijā, tad operācija un pēc divām dienām – ej uz mājām, te tev neko nav ko darīt. Tā arī visus stutē un paildzina mūžu.