Pāvels Bobrovs (Павел Павлович Бобров; 1862—1911) — krievu šaha un dambretes žurnālists, kompozitors, šaha un dambretes sabiedriskais darbinieks, teorētiķis.
Dzimis Rjazaņā 1862. gada 29. augustā [pēc kura kalendāra?]. Muižnieks, Finanšu ministrijas ierēdnis, dienestā sasniedzis kolēģijas asesora pakāpi.
Kopā ar savas sievas brāli D. Sarginu, bet vēlāk patstāvīgi (1901—1904, 1909—1910) izdeva žurnālu “Šahmatnoje obozreņije” (līdz 1891. gadam saucās “Šašečņica”) — vienu no tā laika labākajiem šaha periodiskajiem izdevumiem pasaulē. Kā pielikums šim žurnālam pirmo reizi Krievijā iznāca trīs literārie krājumi: “Moskovskij šahmatnij almaņah” (1894), “Šahmatnije večera” (1901) un “Čornij koroļ” (1903), kuros Bobrovs bija sastādītājs un autors vairākiem apjomīgiem rakstiem un apcerēm par A. Solovcovu, H. Pilsberiju un citiem šahistiem.
Vadīja šaha nodaļas vairākos periodiskajos izdevumos, tostarp “Moskovskaja iļļustrirovannaja gazeta”, kā arī žurnālos “Semja”, “Ohotņik” un “Raduga” (1883—1888). Žurnāla “Raduga” lappusēs viņš pirmo reizi Krievijā sarīkoja divgājienu uzdevumu sastādīšanas konkursu, kurā pats bija tiesnesis.
Bija Maskavas šaha pulciņa sekretārs, viens no Viskrievijas šaha turnīru un E. Laskera — V. Šteinica revanša mača (1896—1897) organizēšanas iniciatoriem, kā arī sekmēja M. Čigorina, H. Pilsberija, G. Marko un citu personību uzaicināšanu uz viesizrādēm Maskavā. Veicināja daudzu talantīgu šahistu (piemēram, A. Gončarova) izaugsmi.
Kā dambretes teorētiķis ir pazīstams ar vairāku standarta galotņu un atklātņu shēmu izstrādi; viena no tām ir nosaukta viņa vārdā: “Bobrova spēle”. Piedalījies un bijis viens no organizatoriem pirmajam dambretes turnīram Krievijā (1884. gada vasarā V. Erdeli vasarnīcā pie Orlas).
- gadā Bobrovs starp 10 dambretes spēles cienītājiem piedalījās paša organizētajā neklātienes turnīrā žurnālā “Šašečņica” — tas bija otrais neklātienes (korespondencdambretes) turnīrs Krievijā.
Līdztekus P. Bodjanskim Bobrovs aktīvi piedalījās visu četru Viskrievijas dambretes turnīru organizēšanā un norisē. Pirmajam turnīram viņš nodrošināja telpas — Maskavas krājkases zāli, kurā pats strādāja par direktoru.
Miris Maskavā 1911. gada 10. (23.) decembrī no plaušu karsoņa [1].
Sieva — bērnu rakstniece Anastasija Bobrova (dzimusi Sargina, rakstīja zem pseidonīma A. Galagana). Viņu dēls Sergejs Bobrovs (1889—1971) — dzejnieks futūrists, prozaiķis, literatūras kritiķis, panta teorētiķis, mākslinieks, izdevējs un matemātiķis.