Autors: Jaceks Pavlickis
2026. gada 15. marts
Svarīgi notikumi vai jubilejas vienmēr ļauj mums uz brīdi apturēt laika ritējumu un paskatīties atpakaļ. Šodien lielmeistars Žans Marks Ndjofangs no Kamerūnas svin nozīmīgu jubileju – savu 50. dzimšanas dienu. Man jāvelta daži vārdi tik izcilam cilvēkam.
Sākšu ar Kamerūnu. Mana patika pret šo valsti aizsākās ar… futbolu. Tie, kas ir nedaudz vecāki, atceras 1982. gada Pasaules kausu. Tagad tas ir vispārzināms fakts, bet toreiz pasaule piedzīvoja šoku. Līdz tam Āfrikas, Āzijas un Karību jūras valstis Eiropas komandām zaudēja ar lieliem rezultātiem. Spānijā tas mainījās. Polija, kas no šodienas perspektīvas izklausās pēc neprātīga stāsta, bija viena no tā Pasaules kausa favoritēm. Pēc neizšķirta ar Itāliju atklāšanas kārtā sekoja neizšķirts ar Kamerūnu. Mēs jau bijām ar vienu kāju ārā no turnīra.
Četrpadsmit gadus vēlāk es apmeklēju savu pirmo FMJD (Pasaules Dambretes federācijas) kongresu. Man blakus sēdēja delegāts no Kamerūnas (tieši šajā Ģenerālajā asamblejā Abidžanā viņi kļuva par FMJD biedriem). Mēs daudz sarunājāmies, un viņš man rādīja savas valsts laikrakstus, kuros bija plaši raksti par dambreti. Kongress notika pirms Pasaules čempionāta sākuma, un es to neuztvēru nopietni, bet mans jaunais draugs no Kamerūnas nožēloja, ka labākie spēlētāji nevarēja ierasties, tomēr viņš joprojām cerēja, ka šie divi izkļūs no savām grupām un iekļūs finālā. Un izrādījās, ka viņš nebija tālu no patiesības! Abi tika izslēgti tikai pēc papildspēlēm par divām kvalifikācijas vietām. Dažus gadus vēlāk Pasaules čempionāts notika Maskavā. Un tur viņš bija – “Āfrikas kungs”, šodienas jubilārs.
Kāpēc es viņu tā saucu? Visu to gadu laikā, ko esmu pavadījis strādājot FMJD, ikreiz, kad radās kāds ar Āfriku saistīts jautājums, VIŅŠ vienmēr bija klāt! Viņš vienmēr palīdzēja, pārbaudīja, mudināja tos, kuri varēja kaut ko darīt, bet nedarīja, un tā tālāk. Daudzi cilvēki to nesaprot. Ceļot no komfortablās Eiropas ir viegli, bet Āfrikā ne viss ir tik vienkārši. Vīzas iegūšana dažkārt var būt biedējošs process. Žans Marks vienmēr bija izpalīdzīgs. Mēs vienmēr sazinājāmies un abi zinājām, ka dambrete ir PASAULE, nevis tikai Eiropa. Viņa ieguldījums Pasaules kausa norisē Kamerūnā bija patiešām nozīmīgs. Un tas viss sākās ar nelielu, diezgan ikdienišķu sarunu. Un tagad mums ir Pasaules kauss Kamerūnā!
Es domāju, no kurienes radušās Žana Marka rakstura īpašības. Es to sapratu, kad turnīra laikā viņš man reiz lūdza palīdzību naudas nosūtīšanai uz Āfriku. Tā bija patiešām maza summa (no eiropieša viedokļa) – 20 eiro. Taču šī summa atrisināja būtisku dzīves problēmu vienai no viņa māsām. Žanam Markam ir sešas māsas un pieci brāļi (divi jau ir miruši)! Viņš ir vecākais. Esmu redzējis viņu zvanām vairāk nekā vienu reizi, lai palīdzētu pieņemt dzīves lēmumus. Nav brīnums, ka viņš to pašu dara dambretē.
Viņa sportiskie panākumi ir labi zināmi. Viņš divreiz ir bijis Āfrikas čempions. Viņš bija 2017. gada pasaules čempions (zibensdambretē). Viņš uzvarēja četros Pasaules kausa turnīros un daudzos citos turnīros. Divas reizes viņš kāpa uz goda pjedestāla Pasaules čempionātos klasiskajā dambretē. 2011. gadā (Emelorda un Urka) viņš ieguva trešo vietu, bet 2013. gadā (Ufa) – otro vietu. Šis rezultāts deva viņam tiesības spēlēt mačā par titulu. Otro reizi vēsturē Āfrikas dambretists ieguva tiesības rakstīt vēsturi! Babi Si nevarēja aizvadīt maču pret Iseru Kupermanu (tas ir stāsts citai reizei), bet Žans Marks, neskatoties uz daudzām problēmām ar šo maču (arī atsevišķa stāsta vērts), spēja piepildīt savu sapni – viņš spēlēja par titulu!
- gada oktobrī Izmirā notika Georgijeva-Ndjofanga mačs. Žans Marks nezaudēja nevienu no septiņām klasiskajām partijām. Izšķirošais faktors bija zaudējums ātrspēles partijā.
Mēs uzņēmām Žanu Marku arī Polijā! 2012. gadā viņš ieradās Svinoujscē uz “PCBEST Cup”, kur izcīnīja otro vietu. Viņš spēlēja arī “Polish Open”: 2016. gadā Karpačā, 2018. gadā Ščirkā un 2022. gadā Julinekā. Man ir ļoti jaukas atmiņas par Žana Marka vizīti Janikovo uz Polijas komandu čempionātu, kur viņš pārstāvēja manu klubu. Viņš ne tikai spēlēja, bet mēs atradām laiku arī izvadāt viņu pa Toruņu un Poznaņu.
Daudz laimes dzimšanas dienā, mans draugs! Ceru, ka mēs vēl tiksimies dažādās vietās. Tavs smaids un atvērtība cilvēkiem man vienmēr ir devusi tik daudz enerģijas. Es novēlu tev saglabāt dzīvesprieku, tieši tādu, kādu tu nesen demonstrēji Trinidādā! Kuram gan citam ienāktu prātā noslaucīt sviedrus no noguruša mākslinieka pieres?
