Marsels Delorjē (franču: Marcel Deslauriers; dzimis 1905. gada 22. jūlijā Monreālā, Kanādā, miris 1988. gada decembrī) bija kanādiešu dambretists, starptautiskais lielmeistars, pasaules čempions starptautiskajā (1956) un Kanādas dambretē.
Karjera Kanādas dambretē
- gadā, 21 gada vecumā, viņš kļuva par valsts čempionu 144 lauciņu dambretē, uzvarot mačā pret Leonāru Otinu. 1929. gadā viņš piedalījās mačā par pasaules čempiona titulu Kanādas dambretē pret toreizējo čempionu Viljamu Boregāru, taču piekāpās ar kopējo rezultātu 9-11 (+1-2=7). Plānotais revanša mačs nenotika Boregāra veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ (viņš mira 1932. gadā), tādēļ gadu pirms tam Delorjē aizvadīja maču par pasaules čempiona titulu ar citu pretinieku — Ogistu Lafransu, uzvarot priekšlaicīgi ar rezultātu +2-0=7.
- gadā viņš aizstāvēja titulu mačā pret Alfrēdu Tangeju (+3-0=6) un saglabāja to nākamos sešus gadus, līdz 1939. gadā zaudēja Fernānam Gertenam (+2-3=11). Pasaules čempiona titulu Kanādas dambretē viņš atguva 1946. gadā, uzvarot Raulu Dažnē (+3-0=3), taču vēlāk cīņās par šo titulu vairs nepiedalījās.
Starptautiskie panākumi
- gadā kopā ar Dažnē viņš ieradās Eiropā, lai piedalītos pasaules čempionātā starptautiskajā dambretē. Viņš ierindojās tabulas vidusdaļā, gūstot vairāk nekā 50% iespējamo punktu. 1954. gadā cīņā pret Dažnē Delorjē kļuva par pirmo Kanādas čempionu simtlauciņu dambretē.
Vēl pēc diviem gadiem, būdams vecākais kārtējā pasaules čempionāta dalībnieks, viņš kļuva par pirmo neeiropieti, kurš izcīnīja čempiona titulu, kas līdz tam tika uzskatīts par Francijas un Nīderlandes spēlētāju prerogatīvu. 1956. gada čempionātā Delorjē uzrādīja rezultātu +9-0=9. Viņš ir viens no vecākajiem spēlētājiem (51 gada vecumā), kurš jebkad izcīnījis pasaules čempiona titulu.
Turpmākā darbība
- gadā Delorjē, kurš ikdienā strādāja par grāmatvedi un kuram Kanādā trūka pienācīgas prakses un cienīgu pretinieku, zaudēja maču par pasaules čempiona titulu padomju dambretistam Iseram Kupermanam, kurš bija 17 gadus jaunāks. Turpmāk viņš regulāri piedalījās pasaules čempionātos, lai gan godalgotas vietas vairs neieguva (4. vieta 1960. gadā, 7. vieta 1964. gadā un 9. vieta 1972. gadā). 1960. gada FMJD sesijā Delorjē kopā ar trim citiem dambretistiem tika piešķirts starptautiskā lielmeistara nosaukums.
Spēles stils
Viņš kļuva slavens ar neticamu kombinacionālo redzējumu, kas ļāva ievērojami pārspēt pretiniekus taktikā.
“Viņa stihija ir taktiskie sarežģījumi, negaidītu draudu radīšana, kas noved pie spēles, kura piesātināta ar atklātiem un slēptiem triecieniem.”
— J. Barskis, žurnāls “Šaški” (Dambrete), Nr. 11/1989
Monreālā tiek rīkots Marsela Delorjē memoriāls (Mémorial Marcel Deslauriers), ko organizē Kanādas Dambretes spēļu federācija.
