Pīts Rozenburgs (nīderlandiešu: Piet Roozenburg; dzimis 1924. gada 24. oktobrī Roterdamā, miris 2003. gada 27. aprīlī Ohtenā, Gelderlandē) bija nīderlandiešu dambretists. Četrkārtējs pasaules čempions starptautiskajā dambretē (no 1948. līdz 1954. gadam), septiņkārtējs Nīderlandes čempions. Dambretes teorētiķis, “Rozenburga atklātnes” autors. Pasaules Dambretes federācijas (FMJD) prezidents no 1985. līdz 1990. gadam, goda prezidents kopš 1992. gada.
Biogrāfija
No 11 gadu vecuma Pīts Rozenburgs kopā ar vecāko brāli Vimu (kurš vēlāk arī kļuva par Nīderlandes čempionu dambretē) sāka trenēties Roterdamas dambretes klubā. 1943. gada jūlijā, 19 gadu vecumā, viņš izcīnīja savu pirmo Nīderlandes čempiona titulu. 1946. gadā viņš dalīja pirmo vietu ar Kēsu Kelleru, piekāpjoties papildmačā, taču 1948. gadā guva pārliecinošu uzvaru, noslēdzot turnīru trīs punktus priekšā tuvākajam sekotājam. Tā paša gada decembrī viņš uzvarēja pasaules čempionātā, gūstot uzvaru 17 partijās no 20 un apsteidzot sudraba medaļas ieguvēju Kelleru par deviņiem punktiem, bet iepriekšējo pasaules čempionu Pjēru Gestēmu, kurš palika trešais, par 11 punktiem (par uzvaru piešķīra divus punktus, par neizšķirtu — vienu). Pēc sezonas rezultātiem Rozenburgs Nīderlandē tika atzīts par “Gada sportistu”.
Nākamo sešu gadu laikā Rozenburgs vēl divas reizes uzvarēja Nīderlandes čempionātā un trīsreiz kļuva par pasaules čempionu, taču 1956. gada pasaules čempionātā viņš dalīja tikai trešo vietu ar Janu Bomu, palaižot priekšā kanādieti Marselu Delorjē un Kelleru. Pēc tam viņš uz vairākiem gadiem pārtrauca aktīvas gaitas dambretes turnīros, veltot sevi spēles teorijai un darbam pie ekonomikas problēmām Tventes Tehniskajā universitātē.
Rozenburga atgriešanās aktīvajā dambretē notika 1963. gadā. Ar šo gadu sākās viņa četru uzvaru sērija Nīderlandes čempionātā. 1965. gadā viņš titulu dalīja ar Gertu van Deiku, bet nākamajā gadā otro vietu ieņēma jaunais Tons Seibrandss, kurš 1967. gadā pielika punktu Rozenburga hēgemonijai Nīderlandes dambretē.
Šajos un turpmākajos gados Rozenburgs kļuva arī par uzvarētāju un godalgoto vietu ieguvēju lielos starptautiskos turnīros, kuros piedalījās tādi vadošie meistari kā Baba Sī, Andris Andreiko un Isers Kupermans, Seibrandss un Harms Virsma, taču pasaules čempionātos vairs nepiedalījās. 20. gadsimta 70. gados viņš pārstāvēja komandu “Twentes Eerste” Nīderlandes klubu čempionātos un 1979. gadā palīdzēja tai izcīnīt bronzas medaļas, 55 gadu vecumā uzrādot labāko rezultātu komandā — 14 punkti deviņās partijās.
Pīts Rozenburgs sniedza lielu ieguldījumu dambretes teorijas attīstībā un izstrādāja virkni atklātņu jauninājumu, no kuriem viens (1. 33—29) ieguva viņa vārdu — “Rozenburga atklātne” vai “Rozenburga sistēma”. Rozenburga pēdējais teorētiskais raksts tika publicēts viņa drauga un konkurenta Jana Boma grāmatā. Viņš daudz laika veltīja administratīvajam darbam Nīderlandes Dambretes federācijā un vēlāk Pasaules Dambretes federācijā (FMJD). No 1985. līdz 1990. gadam Rozenburgs bija FMJD priekšsēdētājs, bet 1992. gadā viņam tika piešķirts šīs organizācijas goda priekšsēdētāja tituls. Viņa godā tika nosaukta arī speciāla balva, ko pasaules čempionātos pasniedz par skaistāko uzvaru.
Pīts Rozenburgs mira 2003. gadā Ohtenā (Gelderlandes provincē) 78 gadu vecumā.
Ģimene
- Brālis — Vims, arī dambretists, divkārtējs Nīderlandes čempions, nacionālais lielmeistars.
