08.-23.02.1975. 15 dalībnieki.

1.Laimonis Zālītis M 10 p.

2.Aleksandrs Mogiļanskis MI 9 p.

3.Emanuels Mērins 9 p.

V. ZVIRBULIS, sporta meistars
Drūzma līdergrupā jeb rinda pēc biļetes: Rīga-Harkova.

Republikas starptautiskās dambretes čempionāta finālā šogad tika sadalītas nevien medaļas, bet arī ceļazīmes uz PSRS kausa izcīņu. Šīs sacensības notiks Harkovā 18.—29. jūlijā. Par to, kāda bija katra puspunkta cena, liecina rezultātu blīvums: devītā vieta no otrās atpalika tikai par punktu!
PSRS kausa izcīņā spēlēs: Laimonis Zālītis, Aleksandrs Mоgiļansкis (uzaicināts personiski), Emanuels Mērins un Jānis Rimša. Lai gan Viktors Galkins savāca tikai par puspunktu mazāk nekā sudraba me­daļas ieguvējs, par savu 6. vietu viņam būtu grēks sūdzēties — pirmo reizi izpildīta
meistara norma!

SPILGTĀKĀS EPIZODES
Vispirms — piemērs no republikas čempiona jaunrades.

Balto pozīcija šķiet pietiekami droša, pat perspektīva. Taču L. Zālītis, tiesa, ar zināmu pretinieka palīdzību, cīņas ainu ātri vien izmainīja. 25… 14—20!. Melnie «paņēmuši uz grauda» punktu 24, lai pēc tam draudētu ar triecienu pretinieka teritorijā (24—29). 26.39—34 20—24 27. 29:20 15:24 28.34—29?. Neveiksmīgs mēģinājums at­sviest uzmācīgo kauliņu 24 un atgūt virsotni 29. Vajadzēja spēlēt 28. 47—42. 28.… 7-11! 29. 29:20 25:14. Tagad baltajiem nepatikšanas draud galdiņa pretējā pusē. 30.21—16 22—27! 31. 16:7 2:11 32.43—39?. Pasaules jauniešu vicečempions, šķiet, nav pietiekami objektīvi apsvēris situāciju. Aizsardzības plānu vajadzēja sākt ar nomaiņu 32. 28—23. Tad balto spēki turpmāk attīstītos vienmērīgāk, bet melno kauliņš 11 ilgāku laiku būtu «atpalicējos». Protams, melno pārsvars tik un tā ievērojams, tomēr līdzsvaru sa­glabāt būtu vieglāk. 32.… 17—22 33. 28:17 11:22 34.39—34 13—19 35. 47—42 8—13 36.42—37 6—11 37. 48—42 3—9 38. 34—29 14—20!. Tagad melnie kontrolē arī lauciņu 25, kam ķīļveida pozīcijās parasti ir liela nozīme. 39.37—31. Ja 39. 37—32, tad iespē­jams turpinājums 39. . . . 11—16 40. 32:21 16:27 41. 42—37 19—24 42. 40—35 9—14 43.45—40 14—19 44. 40—34 19—23 45.35—30 24:35 46, 37—32 35—40 utt. X. 39.… 20—25 40. 40—34 19—23 41.
42—37 23—28 42. 26—21 28:30 43. 21:32 30—35 44. 38—33 25—30 45. 32—28
22—27 46. 31:22 18:27 47. 29—23 9—14 37—31 27—32 49. 28:37 13—18. Mel­nie uzvarēja. Meistars L. Zalītis šajā partijā cīnījās ļoti mērķtiecīgi.

E. Mērina— T. Rūmīša partijas rezul­tātu izšķīra atklātnes lamatas.

1.35—30 16—21 2. 31—26 20—25 3.40—35 11— 16 4. 44—40 7—11 5. 32—28 (baltie atsacījušies no simetrijas) 5. … 18—23 6. 37—32!.

6… . 21—27 7. 32:21 16:27?. Negaidīti, bet šis ārēji dabiskais turpinājums zaudē. 8.30—24! 23:32 (8. … 19:30 neko ne­maina) 9. 33—28! 19:30 10. 35:24 32:23 11.34—30 25:34 12. 40:16. Melnie pade­vās. Interesants republikas eksčempiona atradums!

Atklātņu ideju kolekcionārus varbūt ieinteresēs arī V. Galkina — V. Zvirbu­ļa partija.

1.33—29 17—22 2. 39—33 11—17 3.44—39 6—11 4. 50—44 19—23 5. 32—28 23:32 6. 37:28 16—21 7. 41—37 11 — 16 8.37—32 20—24 9. 29:20 15:24.

10.34—30?. Līdz šim viss it kā bija pēc labākajiem paraugiem, taču pēdējais gājiens nav pelnījis kvalitātes zīmi. Pat vairāk — tas ir brāķis, jo melnie uzvar trīs gājienos. Atļausim lasītājiem pašiempar to pārliecināties.

A.Mogiļanskis – E. Mērins

«Nelaime nenāk brēkdama …» — tā humoristi varētu raksturot negaidītos no­tikumus šajā partijā. Tiešām, pozīcijas raksturs tāds, ka par kombinācijām it kā varētu domāt tikai tālākos variantos, iz­vēloties iedarbīgāko stratēģisko plānu. Starptautiskais meistars tā arī darīja un
kļuva par savas «tālredzības» upuri . .. 24.43—39? 26—31! 25. 37:26 23—29 26.34:12 13—18 27. 12:23 19:37 28. 42:31 21:45. Baltie padevās.

Melno pozīcija nepatīkama, jo tie iekļuvuši dubultspīlēs. Lai stāvokli at­vieglotu, U. Ābeltiņš nolēma forsēt no­maiņu un .. . atļāva pretiniekam izdarīt vienu no turnīra skaistākajām kombināci­jām. 34…. 17—21? 35. 25—20! 15:33 36.34—30 21:32 37. 30—24 19:30 38. 42—38
33:42 39. 48:10. Baltie uzvarēja.

«Bezrūpīgs gājiens» — tā droši vien nosprieda T. Rāmītis pēc pretinieka uz­brukuma 25. … 11—16. Tiešām, atbrīvot lauciņu 11 šķiet bīstami, jo baltie trīs dažādos veidos var izsist kauliņu 22,
un seko finālsitiens uz 2. lauciņu. 26.38—33?. Protams, arī 26. 50—44 16:27 27. 39—34 29:49 28. 43—39 ir bez­cerīga kombinācija. 26.… 29:49 27. 39—33. Ja 27. 48—42 16:27 28. 42—38 49:32 29. 37:28 22:44 30. 31:2, tad 30. . . . 18—22 31. 50:39 13—18 32.2:24 14—20 33. 25:14 9:29 X. 27… . 16:27 28. 33—28 23:32 29. 37:28 22:33 30. 31:2 6—11 31. 2:16 33—38 32.16:43 49:46. Baltie padevās.

Izveidojusies klasiskā tipa pozīcija, kurai pēc vispārīgā vērtējuma vajadzētu būt balto labā. Kādēļ? Baltie ieņēmuši svarīgo lauciņu 25. Atbrīvot savu kreiso spārnu ar nomaiņu 24—29 melnie nevar, jo seko divkāršs uzbrukums kauliņam 29. Toties baltie savu kreiso spārnu atslogo
vienkārši ar nomaiņu. 16.37—31 26:37 17. 42:31 17—21. Ta­gad pieļaut uzbrukumu (21—26) balta­jiem nebūtu izdevīgi, jo tiem nav apmie­rinošu nogaidošo gājienu. Tādēļ bez ap­domāšanas sekoja 18.31—26? un… kā tas parasti notiek, ar sekundes nokavē­šanos pazibēja doma — tas taču zaudē! 18.. . . 24—29!. Situācija nepatīkama. Nepiedodamas paviršības rezultātā baltie,
šķiet, nokļuvuši bezizejas stāvoklī. Ja 26:17, tad 19. … 7—11 20. 33:24 11:44, arī pēc otra sitiena pārrāvums. Taču pilnīgi nejauši atklājās, ka izglāb­ties tomēr var. 19.33:24 20:29 20. 26:17 29—33 21.38:18 13:44 22. 40—34!. «Salmiņš» atra­dies: melnie nedrīkst iet dāmā, jo tā tiek aizgādāta uz 30, un uzvar jau pretinieks. Tādēļ melnie turpina upurēt. 22.… 14—20 23. 25:23 44—50 24.17—11 6:17 25. 32—28 50:31 26. 36:27. Kombināciju virpulī 14 kauliņi pazuduši «bez vēsts», bet vai ļaunākais jau aiz muguras? Pēc 26. … 17—21 27. 27—22 9—13 baltie taču zaudē kauliņu. Tomēr
nē — uzbrukumam sekotu 27. 46—41 21:32 28. 48—42, ar neatvairāmu 29, 42—37. Partijā melnie izvēlējās citu plā­nu, un, lai gan baltajiem zināma iniciatī­va, nelielā kauliņu skaita dēļ to realizēt neizdevās.

Baltie iekļuvuši nepatīkamā saistība, tādēļ tiem laikus bija jāpadomā par at­brīvošanos: 34. 31—27 22:31 35. 36:27, un balto pozīcija aizsargajama, tie draud kombinēt 27—21, 28—22, 32:21, 33—29, 38:16. 34.45—40?. Šis nogaidošais gājiens — izšķirīgā kļūda. 34.… 9—13!. Tagad baltie iekļuvuši neatvairāmu draudu tīklā. 35.31—26. Pēc 35. 43—39 vai 42—37 sekotu 35. … 22—27. Nedrīkst arī mai­nīties 35. 33—29. Galvenais, ka tagad jau par vēlu spēlēt 35. 31—27 22:31 36.
36:27, jo seko 36. … 17—22 37. 28:17 11:31 38. 32—28 23:32 39. 38:36 24—29 40. 34:14 13—19 41. 14:23 18:47X. 35.. .. 22—27 36. 32:21 23:32 37. 38:27 24—29 38. 34:14 13—19 39. 14:23 18:47. Melnie uzvarēja.

41.5—23 24—29. Baltajiem vislabāk sist kauliņu 12, bet uz kuru lauciņu? Bez nopietnas pārbaudes šķiet, ka tas vien­alga, drīzāk jau aktīvāks lauciņš ir 7. . . . 42.23:7? 29:38 43. 42:33 31—37. Tikai tagad baltie atjēdzas, ka pieļāvuši pa­viršību! Ja dāma 7 atrastos uz lauciņa 1, tad sekotu 44. 33—28 (ar draudu 28—22) 44. … 27—31 45. 28—22 (ar draudu 22—17) 45. … 21—26 46. 1—23 36—41 47. 47:27 37—42 48. 23—37 42:31 27:36x. Toties tagad, kad dāma at­rodas uz 7, pēc 44. 33—28 27—31 45. 28—22 baltie vairs nedraud ar 22—17, un melnie var spēlēt kaut vai 45. .. . 37—41. Te nu bija: «Liela muiža! Vai nu par vie­nu lauciņu tālāk vai tuvāk …» Partijā pēc 44. 7—23 36—41 45. 47:36 37—42 46. 23—34 42—47 47. 34—29 25—30 48. 35:24 27—32 49. 36—31 21—27 partneri vienojās par neizšķirtu.

DAŽAS SUBJEKTĪVAS PIEZĪMES
Tradīcija paliek tradīcija, tādēļ arī šo­reiz, kaut pavisam īsi, mēģināsim norak­sturot dalībnieku spēli čempionātā.
L. Zālītis. Uzvarēja pārliecinoši un pelnīti. Patika viņa cīņas griba un centieni realizēt nešabloniskus plānus.
A. Mogiļanskis. Arī šoreiz ne­ieņēma to vietu, kas viņam pēc ranga pienāktos. Spēlēja saturīgi.
E. Mērins. Uzvarējis 1. kārtā Mogiļanski, pēc tam cīnījās ļoti apdomīgi. Ar visu to vairākas viņa partijas bija interesantāko skaitā.
J. Rimša. Pārvarējis apburto meis­tara normas robežu, spēlē arvien spēcī­gāk. Viņš ir ceturtais (un pēdējais) čempionāta dalībnieks, kas saņēma ce­ļazīmi uz PSRS kausa izcīņu.
E. Вužinsкis. Titulētais jaunie­tis šoreiz, šķiet, spēlēja nedaudz sliktāk kā Baltijas čempionātā. Varbūt tādēļ, ka šeit viņš bija ārpus konkursa?
V. Galкins. Par spīti pāris ne­veiksmēm finišā kļuva par PSRS sporta meistaru. Spēles prasme ir pietiekami augstā līmenī, vēl tikai nepieciešama stabilitāte.

V.Zvirbulis. Jau pirmās parti­jas (ar Abeltiņu un Bužinski) pierādīja, ka viņš nav formā. Tādē| pietrūka dūšas nopietni cīnīties pret līderiem.
V. Vigmans. Ar talantu vien, kā zināms, nepietiek. Ja grib nopietni pār­iet uz «simtlaukiem — jāstrādā (arī tur­nīra laikā pie galdiņa .. .).
G. Zālītis. Pašreiz — mūsu no­pietnākais pretendents uz meistara no­saukumu. Stratēģijas ziņā spēlē intere­santi, dažreiz palaiž garām taktikas ele­mentus.
S. Andrejevs. «Mīnuss» (ko viņš acīmredzot saņēma pārpratuma dēļ) iespaidoja turpmākos rezultātus. Ir labas progresa iespējas, taču dažkārt pārvērtē savas pozīcijas.

E. Rūsiņš. Jācenšas vairāk iedziļi­nāties pozīcijās, dažreiz — cīnīties ar lie­lāku atbildības sajūtu.
U. Ābeltiņš. Prot strādāt pie gal­diņa, bet nereti izvēlas pārāk samākslo­tus plānus.
A. Auzukalns. Arī diezgan ciets rieksts, taču viņam, tāpat kā Ābeltiņam, vēl nepietiek rutīnas (pie lielā galdiņa).
T. Rūmītis. Dažkārt pietrūkst pul­vera, lai partiju aizvadītu līdz sekmīgām beigām. Te var līdzēt treniņi.
I. Gоreļiкоvs. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, progresu diemžēl nema­nījām. Bez partiju analīzes viņam ne­nāktu par sliktu arī kombināciju risinā­šana.