Anita Vilcāne (sākotnējais uzvārds Ivansone, dzimusi 1957.gadā, Līvāni) ir nacionālā mreistare 64 lauciņu un pirmā sporta klase 100 lauciņu dambretē. Treneri – sporta meistari: Alfons Jēkabsons un Juris Švanders. Kādu laiku dzīvojusi Kijevā, precējusies ar lielmeistaru Mihailu Rahunovu.
Latvijas čempionāti 64 lauciņu dambretē sievietēm:
1.vieta – 1978, 1980
2.vieta – 1978 (ātrspēle)
1972.gads. Suntažu internātskolas sporta zālē pulcējās 24 pionieru vienību pārstāvji, lai noskaidrotu komandu, kurai būs jāaizstāv Padomju Latvijas dambretistu slava Vissavienības sacensībās Azerbaidžāna. Līvānu 1. vidusskolas 1. komandas sastāvā bija iekļauti Jānis Daugavietis, Māris Kalniņš, Juris Auzāns un Anita Ivansone. Jau ar pirmajām spēlēm izvērtās sīva cīņastarp Valmieras 3. vidusskolas, Suntažu internātskolas, Pušas 8-gadīgās skolas, Rīgas 25. vidusskolas pionieriem. Tie bija galvenie mūsu jauno dambretistu pretinieki. Tomēr četru dienu cīņu rezultātā Līvānu 1. vidusskolas 1. komanda ieguva 18,5 punktus, izcīnīja 1. vietu un tiesības startēt Vissavienības sacensībās. Komandas pūrā Anita Ivansone deva 5,5 punktus, Jānis Daugavietis 4,5, Māris Kalniņš 4,5 un Juris Auzāns 4 punktus. Mūsu jaunie dambretisti Edvīns Rūsiņš, Anita Ivansone un Jānis Daugavietis izcīnīja sporta biedrības «Vārpa» jaunatnes čempionu nosaukumu, jo reizē ar skolu jaunatnes turnīru notika arī BSB «Vārpa» čempionāts. Lai labāk sagatavotos Vissavienības čempionātam, Lietuvas PSR Telšu pilsētā notika Lietuvas, Baltkrievijas un Latvijas pionieru vienību uzvarētāju turnīrs. Ļoti spēcīgs sastāvs bija Minskas vienībai, Minskas jaunatnes izlasei un Telšu pionieru vienībai. Mūsu pionieri, uzvarot visas trīs komandas ar vienādu rezultātu 3:2, izcīnīja 1. vietu. Individuāli Māris Kalniņš pie 2. galdiņa un Anita Ivansone pie 5. galdiņa izcīnīja pirmās vietas.
1972.gads. Maiņa aug. 8. klases skolniecei Anitai Ivansonei ir 1. sporta klase, viņa 1972. gada republikas jaunatnes čempione. Šogad Anita piedalījās Igaunijas atklātajā simtlauciņu dambretes čempionātā sievietēm un izcīnīja 3.vietu.
1973.gads. «Jau no bērnu dienām esmu iemīļojusi mājlopus, tāpēc esmu nolēmusi pec Līvānu 1. vidusskolas beigšanas iestāties LLA veterinārijas fakultātē. Arī mans brālis strādā mūsu rajona kolhozā «Bits» par veterinārārstu un ir Joti apmierināts ar savu darbu.» Anita Ivansone
1973.gads. 14. martā Jēkabpilī noslēdzās BSB «Vārpa» čempionāts 64 lauciņu dambretē. Veiksmīgi cīņas pie dambretes galdiņiem te aizvadīja Līvānu 1. vidusskolas audzēkne Anita Ivansone. Pērngad izcīnītajam republikas jaunatnes čempiones nosaukumam viņa pievienoja BSB «Vārpa» republikas čempiones titulu.
1974.gads. Ne katram sportiskā biogrāfija iesākas tik agri, ne katru vidusskolnieku sportista gaitas aizved uz tālām pilsētām. Ne katrreiz, pārbraucot mājup, pa pildinās medaļu kolekcija. Sports paliek sports. Te zelts spīd vienam. Anita Ivansone mācās Līvānu 1. vidusskolas 9. klasē. Gunta Jaudzema arī. Abas sēž vienā solā, abas kopā brauc uz sacensībām, cīnās vienā komandā. Nu jau sen beigušies pionieru «Brīnumdambretes» mači. Kur vien abas meitenes tie nav aizveduši: Gruzija 1969. gadā, tālīnā Azerbaidžānas galvaspilsēta Baku, tad Orenburga, Nižnijtagila. Ar katrām sacensībām klāt nāca prasme, pieredze. Arī jauni draugi. Tagad šķiet, ka pionieru mači bija visinteresantākie. Šodien abas jaunās Līvānu dambretistes piedalās ne tikai jaunatnes turnīros, bet arī LPSR pieaugušo čempionātos, aizstāv rajona godu BSB «Vārpā» sacensībās. Pašreiz gatavojas «Vārpas» 9. sporta spēļu finālsacensībam, kuras maijā notiks mūsu rajonā. Vai neliekas, ka mājās bus mazdrusciņ vieglāk? jautāju Anitai. Ir gadījies visādi. Dažreiz nepamani visus gājienus. Līdz maijam nav nemaz tik ilgi jāgaida. Tad redzēs. Bet noskaņot sevi, ka mājās viss ritēs kā no kalna, nebūtu lietišķi. Nu, jā, dambrete nav no tiem sporta veidiem, kur līdzjutēju «sarauj!» palīdz ielidināt ripu vārtos. Līvānu 1. vidusskolas – skolotājs Eduards Kovaļovs domā, ka audzēknes ir pietiekoši spēcīgas pretinieces ikviena republikas rajona dambretistēm. Anitai esot lielāka sacensību pieredze, viņa protot atšifrēt pretinieka domas. Guntai vēl paretam pavīdot pionieres gars, straujāks raksturs. Bet varbūt tieši tas citreiz maldina nopietnās pretinieces. Mazā līvāniete prot pielikt punktu vajadzīgajā brīdī. Nesen Suntažos «Vārpās» čempionātā Gunta kļuva par republikas jauniešu čempioni, Anita šoreiz bija otra. Tas, ka mūsu rajons nes republikā spēcīgākā vārdu dambretē, ir Līvānu jauno dambretistu nopelns. Guntu todien skolā nesatiku, jo stundas viņai sākas tikai otrajā maiņā. Par viņu stāstīja skolotājs E. Kovaļovs, par draudzeni dzirdēju no Anitas. Dzīvo viņa Oškalna kolhozā, skolā mācās labi. Un laikam tēvs bijis tas, kas rosinājis meiteni spēlēt dambreti. Anita līvāniete. Turpat pārdesmit metru attālumā no skolas atrodas viņas māja. Skatot izcīnīto medaļu kolekciju, dzirdēju no Anitas, kā viņu ieinteresēja dambrete. Atkal tapa minēts Līvānu dambretes entuziasta Miervalda Zālīša vārds. Pašreiz abas ar Guntu divreiz nedēļā apmeklējot treniņnodarbības. Piedalīšanās Vissavienības sacensībās neesot tikai izbraukums, kur iepazīstas ar citām republikām, bet gan nogurdinošs darbs. Ar Guntu kopā spēlējot allaž iznākot neizšķirts. Ar citiem … kā kuro reizi. Kas zin, kādu ceļu pēc vidusskolas beigšanas izvēlēsies Anita, kādu Gunta, bet viens ir skaidrs, ka skola ar savām bagātajām dambretes tradīcijām būs tuva kā tagad A. Jēkabsonam, kurš meitenēm vada treniņnodarbības, kā G. Zālītim, kurš mācās Rīgā. Gunta Jaudzema ir pirmās klases dambretiste. Anita Ivansone izpildīja meistarkandidātes normu. Tā nav robeža. Tāpat kā alpīnistiem. Allaž var atrast jaunas virsotnes. Katra nākošā ir pārvarama tikai ar pūlēm.