12. Latvijas čempionāts 64 lauciņu dambretē 1951

Norises laiks: 1951.gada jūnijs

Dalībnieku skaits: 13

1.Vladimirs Romanovs M  11 p.

2.N. Žadins mk  10 p.

3.Alfons Nareiko I

4.Gunārs Gertners II

5.Zerņickis II

6.Ļisicins I

7.Līvens II

8.Pēteris Freidenfelds II

9.Dz. Grīns II

10.R.Zariņš III

Cīņa, Nr.148 (26.06.1951)

V. Romanovs – Latvijas PSR dambretes čempions
Rīgas centralajā šacha un dambretes klubā beidzies Latvijas PSR 7. dambretes čempionāts.
Cīņa par pirmo vietu risinājās starp meistaru Romanovu un trīskārtējo Rīgas čempionu meistarkandidatu Žadinu. Abi pretinieki nezaudēja nevienu partiju, un uzvaru turnīrā izšķīra neizšķirti nospēlēto partiju skaits. Pirmo vietu un republikas dambretes čempiona nosaukumu izcīnīja Vladimirs Romanovs («Daugava») ar 11 punktiem no iespējamiem 12. Otrā vietā ierindojās Žadins («Dinamo») ar 10 punktiem. Trešo vietu, pārvarot pēdējā kārta savu sāncensi Ļisicinu (Daugavpils), izcīnīja pirmās klases dambretists Alfons Nareiko (Daugava).

A. Bārta

Zvaigzne, Nr.14 (15.07.1951)

Latvijas PSR 7. dambretes čempionāts.

Jūnijā Rīgā izcīnīja Latvijas PSR 7. dambretes čempionātu finālu. Pirmo reizi republikas čempionātu izcīnīja ar ļoti plašām priekšsacīkstēm, kas sākās jau fizkultūras kolektīvos. Tālāk izcīnīja rajonu un pilsētu čempionātus, kuru uzvarētāji cīnījās starprajonu turnīros, kas notika 6 rajonu centros. Čempionāta finālā drīz noskaidrojās, ka uz čempiona nosaukumu var pretendēt tikai divi dalībnieki, PSRS sporta meistars V. Romanovs un meistarkandidāts N. Žadins. Turnīra rezultāti parādīja, ka abi sāncenši ir apmēram līdzīgi spēkos, un čempiona nosaukumu ieguva tas spēlētājs, kas spēja vairāk partijās izcīnīt uzvaru pār saviem pretiniekiem. Meistars V. Romanovs, cīnoties tikai ar diviem pretiniekiem neizšķirti un nezaudējot nevienu partiju, izcīnīja pirmo vietu un Latvijas PSR dambretes čempiona nosaukumu 1951. gadā. Ar punktu mazāk, otrā vietā arī bez zaudējuma, ierindojās meistarkandidāts N. Žadins. Lielus panākumus guva A. Nareiko, kas ieguva 3. vietu. Latvijas PSR 7. dambretes čempionāts un agrāk izcīnītais Latvijas PSR 2. kolchoznieku dambretes turnīrs un citi sarīkojumi parādīja, ka dambrete ir populāra kā pilsētās, tā arī laukos. No pirmā acumirkļa dambrete šķiet vienkārša, pat pārāk vienkārša spēle un grūti ir saskatīt tās būtību. Šo nepareizo dambretes spēles novērtējumu rada spēles likumu vienkāršība, jo dambretes spēles likumus var iemācīties nepilnas pusstundas laikā. Turpretī iemācīties spēlēt dambreti labi prasa ne mazāk pūļu un darba kā šachā. Dambretes kauliņu īpatnība, ka tie var virzīties tikai uz priekšu, neatvairāmi liek sadurties ar pretinieka spēkiem, kas virzās pretīm. Tāpēc labam dambretistam sev jāsagatavo visizdevīgākie cīņas apstākli. Te daudz palīdz dambretes teorija, kas atklātnēs sniedz izsmeļošas analīzes. Reizēm šīs analizes beidzas ar skaistiem upuriem, pēc kuriem viena vai otra puse iegūst izšķīrēju pārsvaru. Tāpat kā šachā, arī dambretē liela nozīme ir pozīcijai — kauliņu vispārējam stāvoklim. Visumā tomēr ir nepareizi vilkt paralēli starp šachu un dambreti. Vienīgais, kas abām spēlēm ir kopīgs, tas ir galdiņš. Pie tam arī dambretē izmanto tikai no tā pusi, t. i., tikai melnos lauciņus. Jāatzīmē, ka arī pats domāšanas process šachā un dambretē ir dažāds. Šachā cīņa risinās vairāk uz vispārējiem apsvērumiem — stratēģiju, kamēr konkrētiem variantiem ir sekundāra nozīme. Turpretim dambretē pirmā plānā ir konkrēts aprēķins, tāpēc izcilas sekmes abos šajos sporta veidos izdevies uzrādīt tikai ļoti retiem šachistiem vai dambretistlem. Sporta meistara nosaukumu kā šachā tā dambretē izcīnīja vienīgi KPFSR čempions R. Nežmetdinovs. Tāpat kā daudzos sporta veidos arī dambretē padomju dambretisti radījuši savu skolu, kas atšķiras no rietumu skolām ar to, ka padomju dambretes skola balstās uz noteiktiem pozicionāliem principiem, kamēr rietumos visa spēle balstās uz dažādām lamatām. Padomju dambretes skola, kas aptver dambreti dziļāk un, vispusīgāk, ir vadošā pasaulē. Sniedzam vienu no Latvijas PSR 7. dambretes čempionātā spēlētām partijām ar PSRS sporta meistara V. Romanova piezīmēm.
Baltie: A. Nareiko
Melnie: V. Romanovs
1. c3-d4 f6-g5
2. b2-c3 g7-f6
3. c3-b4 d6-e5
4. b4-a5
lespējams bija arī 4. d4-c5 ar līdzīgu spēli.
4 … e5:c3
5. d2:b4 g5-h4
6. e3-d4
Viena no labākām sistēmām šajā atklātnē.
6.  …. f6-g5
7. cl-b2
Ar šo antipozicionālo gājienu baltie atdod iniciatīvu melniem. Baltiem bija jāspēlē 7. b4-c5
ar līdzīgu pozīciju.
7. … e7-f6
8. b2-c3 f6-e5
9. d4:f6 g5:e7
10. g3-f4
Labāk tomēr 10. c3-d4.
10. … e7-d6
11. f2-g3?
Sakarā ar tuvojošos laika kontroli, baltie nervozējot izdarīja šo vājo gājienu. Pareizi bija 11. a1-b2 ar sekojošām nomainām: 12. f4-e5 13. b4-c5 un 14.c3:g3. Ja melnie tomēr pēc 11.a1-b2 spēlē uz uzvaru ar 11…..b6-c5, tad 2. f2-g3 h4:f2 13. e1:g3 ar izlīdzinātu spēli.
11. …h4:f2
12. e1:g3 h8-g7
13. a1-b2 d8-e7
14. f4-e5
Zaudē Jau noteikti, tādēļ bija jāmēģina 14. f4-g5 h6:f4 15. g3:e5 d6:f4 16. b4-c5 b6:d4 17. c 3:g3 un jāsamierinās ar vājāku pozīciju, bet ar izredzēm uz aizsardzību.
14. … d6:f4
15. g3:e5 h6-g5
Fiksējot baltā kauliņa e5 vājumu.
16. gl-f2
Citādi kauliņš e5 tiek zaudēts uz reizi.
16. … g5-h4!
Vienkāršākais uzvaras ceļš. Ja melnie ar 16. .. . e7-d6 tūlīt uzbrūk kauliņam, tad sekotu 17. f2-g3 d6:f4 18. g3:e5 f8-e7 19. h2-g3! g5-f4 20. g3-h4 f4:d6 21. c3-d4! un melno uzvaras iespējas nelielas.
17. h2-g3
Ja 17. f2-e3, tad melnie uzvarētu šādi: 17 e7-d6 18.e3-f4 h4-g3 19. c3-d4 g7-f6 20. e5:g7 21. g3:a1. Ja 17. c3-d4, tad sekotu 17. .. . e7-d6.
17. …. e7-d6
18. g3-f4 d6-c5!
Melnie uzsāk noslēguma kombināciju!
19. b4:d6 g7-f6
20. e5:g7 c7:b4
21. a3:c5 f8:h6
22. a5:c7 b8:b4
un baltie padevās.
Z. SOLMANIS

Atbildēt