7. Latvijas čempionāts 64 lauciņu dambretē 1946

Norises laiks:22.03.-12.04.1946

Dalībnieku skaits: 16

1.Vladimirs Romanovs M 13,5 p.

2.Pēteris Šadurskis I  12 p.

3.Mihails Špungins II 10 p.

4.-5. K. Sula I, Alfons Nareiko I 9,5 p.

6.-7. A.Kandavs II, Š. Feits II 8,5 p.

8.Tanajevs II 7 p.

9.A. Žeibe II 6,5 p.

10.Staņislavs Gedzjuns I 6 p.

11.-12. K. Sačkovs II, Dmitrijs Žoidiks II 5,5 p.

13.-14. J. Peinbergs III, L. Čaburis III 5 p.

15.B. Vrubļevskis III 4,5 p

16.Pavils III 4 p.

Cīņa, Nr.50 (01.03.1946)

Kvalificēti dambretisti.
Vissavienības augstākā kvalifikācijas komisija piešķīrusi uz agrāko sasniegumu pamata 1.kategoriju dambretistiem Staņislavam Gedzjunam un K. Sulam; 1. kategoriju ar noteikumu, ka tā jāapstiprina
1946. gadā, dambretistiem Alfonam Nareiko un Š.Feitam. Latvijas PSR dambretes čempionam Pēterim Šadurskim piešķirtas divas balles uz PSRS meistarkandidāta tiesībām (tiesības iegūst pec 3 ballēm).

Cīņa, nr. 67 (21.03.1946)

No 22. marta labākie Latvijas PSR dambretisti izcīnīs 2. Latvijas PSR dambretes čempionātu. Piedalīsies PSR  meistars Romanovs, līdzšinējais Latvijas PSR dambretes čempions Pēteris Šadurskis, Staņislavs Gedzjuns, Alfons Nareiko, K. Sula, Feinbergs, Dmitrijs Zaidiks, Caburis, Zeibe u. c. spēcīgākie Rīgas dambretisti, kā arī Liepājas un Daugavpils pārstāvji. Čempionātu izcīnīs Rīgas centrālā šacha kluba telpās. Dalībnieku izloze notiks 21. martā
plkst. 20 Rīgas Centrālā šacha klubā, Veidenbauma ielā 25-1.

Cīņa, nr.76 (31.03.1946)

Latvijas PSR 2. dambretes čempionāts pulcinājis 16 mūsu labākos dambretistus, kas izvirzīti pēc priekšsacīkstēm Rīgā, Daugavpilī un Liepājā. Dalībnieku saraksts izlozes kārtībā šāds: 1. J. Peinbergs; 2. Latvijas PSR dambretes čempions Pēteris Šadurskis. 3.Dmitrijs Žoidiks: 4. A. Kandavs; 5. Š. Feits; 6. Mihails Špungins; 7. K. Sačkovs; 8. Alfons Nareiko; 9. L. Čaburis; 10. Staņislavs Gedzjuns; 11. Pavils (Liepāja); 12.PSRS sporta meistars Romanovs; 13, A. Žeibe; 14. Tanajevs (Daugavpils): 15.B. Vrubļevskis: 16. K. Sula. 

Padomju Jaunatne, Nr. 78 (17.04.1946)

V. Romanovs — LPSR čempions dambretē

J. Jasenova foto

Tiklīdz spēcīgākie Latvijas PSR šachisti bija beiguši savas kaujas par republikas čempiona nosaukumu, viņu vietu ieņēma dambretisti. • Par republikas čempiona nosaukumu cīnījās 16
dalībnieki. Triju nedēlu laikā tika izcīnītas spraigas un interesantas cīņas. Čempionātā labākos panākumus atzīmēja PSRS sporta meistars V. Romanovs, kas ar izcīnītajiem 13,5 punktiem ierindojās pirmajā vietā. Jaunais Latvijas PSR čempions Romanovs ar dambretes spēli sāka nodarboties jau agrā bērnībā. Pirmo lielāko panākumu viņš atzīmēja 1934. gadā Kijevā, kur
visu spēcīgāko PSRS dambretistu turnīrā izcīnīja pirmo vietu. Arī nākamajos gados Romanovs ar izcilām sekmēm startēja vairākos dambretistu turnīros. Divas reizes PSRS čempionātos viņš izcīnīja trešās vietas. Tēvijas kara gados Romanovs, līdzi citiem Padomju Dzimtenes patriotiem, devās uz
fronti, kur ar ieročiem rokās cīnījās pret vācu fašistu iebrucējiem. Par varonību cīņās valdība Romanovu apbalvoja ar Sarkanās Zvaigznes ordeni. Startējot pēc ilgāka pārtraukuma un
bez kārtīgas iepriekšējas sagatavošanās, pagājušā gada Vissavienības čempionātā viņš ierindojas tikai 12. vietā. Tagad Romanovs atkal ir atguvis seno formu, tāpēc ar vēl jo lielāku interesi gaidīsim viņa startu 1946. gada Vissavienības čempionātā. Rīgas čempionam Šadurskim šoreiz bija jāapmierinās ar otru vietu. Viņš, līdzīgi Romanovam, visa turnīra gaitā nezaudēja nevienu spēli, un tikai lielāks neizšķirti nospēlēto spēļu skaits nobīdīja to uz otro vietu. Šadurska spēks it sevišķi izpaužas teorētiskajās zināšanās, kas viņu izvirza spēcīgāko Latvijas dambretistu pirmajās rindās.
Apbalvoto skaitā iekļuva vēl Mihails Špungins. Viņa spēle nav izsmalcināta teorijā, bet vairāk balstās uz iekšējo intuīciju. Papildinot teorētiskās zināšanas un iegūstot lielāku turnīru praksi, viņš jau tuvākajā nākotnē sagādās nevienu vien pārsteigumu meistariem. Tālākās divas vietas ar vienādupunktu skaitu sadalīja K. Sula ar Alfonu  Nareiko. Ļoti neveiksmīgs starts šoreiz bija
vienam no Latvijas labākajiem dambretistiem — Staņislavam Gedzjunam. Pēc dažām neveiksmēm un vairākām neizšķirtām spēlēm turnīra sākumā viņš zaudēja ticību saviem spēkiem, kā rezultātā
spēja ierindoties tikai 10. vietā. Starp pārējiem čempionāta dalībniekiem sevišķi izcēlās 16 gadus vecais daugavpilietis Tanajevs. Viņa spēlē iezīmējās jaunības pārgalvība, kas vairākkārt to noveda pie nepatīkamiem zaudējumiem. Loti vājas arī viņa teorētiskās zināšanas. Novēršot minētos trūkumus, talantīgais Tanajevs kļūs par mūsu dambretistu saimes spēcīgu balstu. Aizvadītais čempionāts parādīja, ka mūsu šacha-dambretes sekcija vēl nepievērš lielu vērību provincei, kur it
sevišķi varētu atrast daudz apdāvinātu spēlētāju. Vai nevarētu līdzīgi LPSR ātrspēles šacha čempionātam sarīkot ari cīņas starp skolu un darba vietu fizkultūras kolektīviem dambretes spēlē? Sķiet, šāds sarīkojums ne tik vien radītu ne tikvien lielāku interesi par dambreti, bet atklātu arī daudz nezināmu talantīgu spēlētāju.

R Dzilna


Jaunais Latvijas PSR čempions dambretē V. Romanovs cīņā ar bijušo čem
pionu P. Šadurski.

Fiziskā Kultūra, nr. 4 (01.04.1946)

PĒC REPUBLIKAS DAMBRETES ČEMPIONĀTA.

Noslēgusies cīņa par goda pilno Latvijas PSR dambretes čempiona titulu, kura ilga 3 nedēļas.
Kā rāda turnīra techniskie rezultāti, tikai diviem turnīra dalībniekiem izdevies turnīru absolvēt bez zaudējuma. Cīņa bija ļoti sīva, un atsevišķajām partijām nereti bija ļoti spraigs raksturs. Ja pirmo divu vietu liktenis izšķīrās jau ilgi pirms turnīra beigām, tad nākamo godalgojamo vietu ieguvēji noskaidrojās tikai turnīra pēdējā kārtā. Turnīra pirmajā trešdaļā, t. i. līdz 5. kārtai, priekšgalā atradās Nareiko un šo rindu autors. 5. kārtā pirmais atkrita, bet toties mani iedzina Šadurskis un Špungins. Tikai sākot ar 7. kārtu, sāku pamazām atrauties no saviem tuvākajiem konkurentiem.
Turnīru noslēdzu, būdams par 1,5 punktu priekšā 2. vietas ieguvējam. No visām partijām trijās panācu neizšķirtu rezultātu, pārējās uzvarēju. Pret Šadurski atklātnē gan guvu pozicionālu pārsvaru, bet tas uzvarai izrādījās nepietiekams. Partijā ar Nareiko man neizdevās spēli paasināt, tā ka mans pretinieks ar nosvērtu, nevainojamu spēli panāca neizšķirtu. Gedzjuns savā partijā pret
mani lietoja teorētisku variantu, kuru viņš labi pazīst, izvairījās no sarežģījumiem un arī noslēdza partiju ar neizšķirtu rezultātu. Otru vietu turnīrā — arī bez zaudējuma — izcīnīja Rīgas čempions
Pēteris Šadurskis. Viņa nopietnā pieeja sacensībām, labā izturība, solīda teorētiskā gatavība viņam deva iespēju panākt tik jauku sasniegumu. Viņš, acīm redzot, noteikti pārāks par saviem konkurentiem, un jādomā, ka viņa techniskie rezultāti būtu bijuši vēl labāki, ja viņš turnīra laikā nebūtu bijis tik stipri pārslogots darbā. Pēdējā kārtā izšķīrās 3. vietas liktenis. Michails Špungins, panācis uzvaru atbildīgā partijā pret Gedzjunu, izcīnīja 3. vietu turnīrā. Visumā Špungins turnīru absolvēja labi. Viņa galvenais trūkums ir viņa vājās teorētiskās zināšanas. Jāatzīmē, ka šī parādība raksturīga 75% no dalībniekiem. 4. un 5. vietu ieguva A. Nareiko un K. Sula ar 9,5 punktiem. Turnīra sākumu Nareiko absolvēja ārkārtīgi veiksmīgi, bet turnīra otru pusi viņš nospēlēja ievērojami vājāk un pēdējā kārtā zaudēja arī Sulam, kas viņu tādējādi iedzina. K. Sula, pretēji Nareiko, sāka turnīru ļoti neveiksmīgi, bet ar spīdošu finišu, uzvarot septiņās partijās pēc kārtas, ierindojās labā vietā. Viņa spēle ir ļoti nestabila. Lieliski nospēlētām partijām bieži vien seko partijas ar ārkārtīgi vāju sniegumu. Sulas bagātā turnīra pieredze, kā arī teorētiskās zināšanas ļauj viņam tomēr turnīros sasniegt labus rezultātus. 6. un 7. vietu ar 8,5 punktiem dalīja A. Kandavs un Š. Feits. Kandavam turnīra pirmajā pusē stipri veicās. Bieži vien viņš, atrazdamies bezizejas stāvoklī, ieguva pilnīgi negaidītus punktus. Neveiksmīgāk nospēlētā turnīra otrā puse viņam tomēr neļāva ierindoties godalgoto starpā. Š. Feits ir agresīvā stila dambretists ar neapšaubāmi taktisku talantu un smalku intuīciju. 8. vietā ierindojās turnīra jaunākais dalībnieks — 15 gadu vecais Tanajevs (Daugavpils). Viņš uzskatāms par ļoti apdāvinātu nākotnes spēku. 9. vietu izcīnīja apdāvinātais A. Žeibe, kuram republikas čempionāts ir tikai otrs turnīrs, kurā viņš piedalās. Gedzjuns šajā turnīrā spēja ierindoties tikai 10. vietā, kas, protams, jāuzskata par šī spējīgā dambretista un labā teorētiķa lielu neveiksmi, sevišķi pēc Rīgas čempionātā izcīnītās 3. vietas. Visumā par turnīru var teikt, ka
konstatējama noteikta mūsu spēlētāju kvalitatīva augšana, kas pa daļai arī izskaidrojams ar to, ka pieaug interese par dziļo dambretes spēli. Intereses trūkums līdz šim bija galvenais iemesls, kāpēc dambretes spēles līmenis Latvijā līdz šim bijis visai zems, sevišķi salīdzinot ar citu PSRS republiku un pilsētu kvalificētajiem spēkiem. Te nevar neatzīmēt nenogurstošā dambretes spēles entuziasta un teicamā organizātora Pētera Šadurska lielos nopelnus šā sporta veida popularizēšanā un celšanā gan galvaspilsētas, gan visas republikas mērogā. Dambretes tālākai populārizēšanai un spēles līmeņa celšanai rīkojamas biežas masu sacensības kolektīvos, izmantojot mūsu rīcībā esošos kvalificētos spēkus seansu, pārrunu un lekciju sarīkošanai. Darbs šai virzienā būtu arī jāorganizē mūsu brīvprātīgajās sporta biedrībās. Jāorganizē sistēmatiskas metodiskas nodarbes mūsu republikā ar kvalificētajiem dambretistiem, ievērojot to, ka tās 1. augustā gaida nopietns pārbaudījums — piedalīšanās PSRS pusfinālos. Bez ļoti nopietnas sagatavošanās šo pārbaudījumu izturēt, protams, būs grūti.

V. A. Romanovs,
Latvijas PSR čempions dambretē,
PSRS sporta meistars.

Latvijas PSR čempions dambretē, PSRS sporta meistars V. Romanovs.


Vairākkārtējam republikas čempionam P. Šadurskim šoreiz bija jāapmierinās ar otro vietu. 
J. Jasenova foto.

Padomju Jaunatne Nr.137 (12.07.1946)

Partija spēlēta 2. Latvijas PSR čempionātā.

Baltie: Pēteris Šadurskis
Melnie: Dmitrijs Žoidiks
1. e3—d4
Šo vilcienu atbildīgos turnīros pielieto reti un tas dod teorijā maz pazīstamu spēli.
1. … b6—a5
Stiprāki 1…. d6—e5 vai 1. … d6—c5.
2. d4—c5 d6:b4
3. a3:c5 h6—g5
4. c5—b6 a7:c5
5. c3—d4 c5:e3
6. d2:h6
levērojot, ka melnajiem bandinieki h8, g7, f8 un f6 atrodas saspiestā stāvoklī baltā h6 dēļ balto stāvoklis labāks. Tādeļ baltie arī nomainīja savu stipro bandinieku c 5, lai saspiestu melnos kauliņus viņu kreisajā flangā.
6. … f6—e5
7. b2-c3 g7—f6
8. h6—g7

Baltie izdara interesantu kombināciju, kas tomēr, kā pierāda analīze, pie melno pareizas spēles balatajiem uzvaru nedotu, tādēļ labāk bija: 8. a1-b2.

8. … f8: h6

9.c3-b4 a5:c3

10.e1-d2 c3:e1

11.g3-h4 e1:g3

12.h2:f8 h8-g7?

Šeit melnajiem vajadzēja spēlēt 12. … d8-e7; 13.f8:b4 c7-d6; 14.b4:g5 h6:f4, un lai gan baltajiem viens kauliņš vairāk, melnie var panākt neizšķirtu.

13.g1-f2 c7-b6

14.f2-e3 d8-c7

15.e3-f4 b8-a7

16.a1-b2 b6-a5

17.f4-e5 

Un melnie padevās, jo sekotu 18.h4-g5,  19.f8:d8

Atbildēt