21.02.2024. Rīgas Domes sēdē notika dambretistiem populārajā spēlēšanas vietā RNA dambretes klubā ielas nosaukuma maiņa no Nikolaja Gogoļa uz Emīlijas Benjamiņas ielu. Varam apkskatīties nedaudz vēsturiski, kas bija šīs personas.

Info: Wikipedia.

Nikolajs Gogolis (dzimis 1809. gada 1. aprīlī, miris 1852. gada 4. martā) īstajā vārdā Mikola Hohoļs (cik var saprast, tad pēc tam pieņēma krieviskāku rakstnieka pseidonīmu, lai iegūtu lielāku popularitāti) bija ukraiņu tautības Krievijas Impērijas rakstnieks. Kaut arī savus darbus rakstīja krievu valodā, lielā mērā lietoja ukraiņu vārdus, aprakstīja ukraiņu tautas sadzīvi un daudz iespaidojās no tās folkloras, tāpēc tiek uzskatīts arī par ukraiņu rakstnieku. Gogoļa nozīmīgākie darbi ir romāns “Mirušās dvēseles“, luga “Revidents” un stāsts “Šinelis“, kuros satīriskā un ironiskā skatījumā aplūkota dzīve Krievijas Impērijā ķeizara Nikolaja I valdīšanas laikā. Savus labākos darbus sarakstījis atrodotos ārzemēs (iespējams, deļ cenzūras): Vācijā, Šveicē, Itālijā.

Emīlija Benjamiņa (arī Elka; dzimusi Simsone 1881. gada 10. septembrī, mirusi 1941. gada 23. septembrī) bija latviešu žurnāliste, izdevēja un sabiedriska darbiniece. 1911. gadā kopā ar žurnālistu Antonu Benjamiņu nodibināja laikrakstu “Jaunākās Ziņas“, bija līdzizdevēja un redaktore dažādos žurnālos un laikrakstos (1912—1916). 1917. gadā atvēra tolaik lielāko rakstāmlietu veikalu Audēju ielā. 1922. gadā apprecējās ar A. Benjamiņu un 1924. gadā sāka izdot nedēļas žurnālu “Atpūta“. Vadīja Jūrmalas Palīdzības un labierīcības biedrības un Rīgas sabiedriskās palīdzības komiteju līdzekļu vākšanas komisijas. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā tika nacionalizēti visi Benjamiņas īpašumi (mājas Rīgā un Valdeķos, vasarnīca Rīgas Jūrmalā, izdevniecība un veikals). 1941. gada jūnija deportāciju laikā Latvijā Benjamiņu aizveda uz Krieviju un ieslodzīja Usoļlaga soda nometnē, kur viņa gāja bojā 1941. gada 23. septembrī.