Albīna Jaudzema

Albīna Jaudzema (dzimusi Vilunaite, Skulte, 1948.gada 19.decembris – 2000.gada 30.maijs, Rīga). FMJD meistare 100 lauciņu un meistarkandidāte 64 lauciņu dambretē.   Ap 1968. gadu nomaina uzvārdu uz Siņičina. 1973.gadā uzvārdu nomaina uz Eris un pārvācas dzīvot uz Ogri, vēlāk uz Iecavu.   Latvijas Valsts meliorācijas projektēšanas institūta inženiere.

Attēlā Albina Eris ar savu vīru Induli Eri. 1979.gads. Abi divi LVMPI inženieri, vīrs slēpošanas sekcijas vadītājs.

Attēli no 1974.gada. 26 gadi.

1974.gads – Albīna: “Mācījos Skultes astoņgadīgajā skolā, pa drusciņai nodarbojos ar vingrošanu, bet dambreti toreiz pat sapņos netiku redzējusi. Un tad es «iekritu». Biju ievēlēta par klases fizkultūras kolektīva priekšsēdētāju. Reiz saņēmu uzdevumu organizēt dambretes turnīru. Turnīrs tiešām notika, bet es paliku pēdējā vietā … Ai, kāds kauns bija! Vēl jo vairāk tādēļ, ka dambretes sekciju skolā vadīja mans mīļākais skolotājs matemātiķis Martinsons. Kas man cits atlika gāju mājās un mācījos spēlēt dambreti. Vienu dienu, otru .. . Ātrāk nelikos mierā, līdz beidzot pieveicu arī savu skolotāju. Skolotājs mani aizveda uz Latvijas PSR Centrālo dambretes klubu Rīgā, un līdz pat šodienai mans treneris ir sporta meistars Valdis Zvirbulis.”
1974.gadā avīzē sports rakstīja: “Ģimenē aug dēls Zigmārs. Bet labāk lai turpina stāstīt pati Albina:
Pirmajās sacensībās gan bija neērti no skatītājiem. Tā vien likās, ka visi redz tikai manus sarkstošos vaigus. Tagad skatītāji man gandrīz vairs neeksistē. Ja ir grūta partija, pilnīgi koncentrējos un gandrīz nemanu telpu, kurā atrodos. Ja spēle vieglāka, pretinieks ir iesācējs, esmu mēģinājusi viņu ietekmēt arī psiholoģiski. Nu kaut vai tā izliekos, ka nervozēju, gājienus izdaru ātri un ātri nospiežu pulksteņa pogu. Parasti tas iedarbojas, pretinieks sāk steigties un steigā, protams,kļūdās. Bet nedrīkst jau atklāt visus dambretisfu paņēmienus. Pašai var kādreiz noderēt… Vēl neesmu pārkvalificējusies uz starptautisko 100 lauciņudambreti. Domāju, ka šai spēlei nākotnē ir lielākas perspektīvas. Tomēr tādu pāreju jau nevar izdarīt pēkšņi vienā dienā. Kādu laiku būtu jāspēlē ar diviem galdiņiem … Varbūt kādreiz… Dambrete ir aizraujošs sporta veids. Spēlēt to var katrs. Bet labi spēlēt? Vajadzīgs izjūta, lai spētu ātri aptvert situāciju uz galdiņa, lai izdomātu vairākus gājienus uz priekšu. Dambrete jāspēlē, jāspēlē, jāspēlē… Un tad, varbūt pēc gadiem, tu pati jutīsi spēj vai nespēj… “
1978. gads: “– Nekad neaizmirsīšu Visssavienības jauno dambretistu sacensības Sevasstopolē. Tik liela mērogs – tās bija pirmās mūža. Visi mājās bija mani saslavējuši, izaudzinājuši, ka es pati sev jau sāku likties kaut kas īpašs.   Un ar to arī viss beidzās – panācu tikai divas neizšķirtas partijas. Pārējās – tīras nulles . .. Jutos šausmīgi. Kauns, mazvērtības sajūta un tad vēl replikas, sak, kā tāda vispār līdz izlases komandai tikusi.” 
1963. gadā, mācoties Saulkrastu vidusskolā, Albīne iegūst PSRS sporta meistares kandidātes nosaukumu. 1966. gadā kļūst par sporta biedrības «Vārpa” čempioni un komandai palīdzēja tradicionālajā Igaunijas Sāremas kausa izcīņā iegūt galveno balvu. 1967.gadā iestajas LU Vēstures un Filoloģijas fakultātē. 1969. gadā atkal BSB “Vārpa” čempionāta zelta medaļa. 1971.gada dambretistu ranga tabulā Albīnes vārds lasāms kā trešais. 1972. gadā otro gadu pēc kārtas izcīnīts PSRS Vissavienības lauku čempiones  tituls. 1974.gadā Vissavienības lauku sporta spēlēs – pirmā vieta. 1974.gada PSRS čempionātā 6.vieta, bet 1975.gada – 7.vieta. 1975.gadā dambretistu 64 lauciņu ranga tabulā sievietem Albīne nostabilizējas pirmajā vietā, bet 100 lauciņu dambretē – trešajā vietā. Panākumu uzskaitījumu 64 lauciņu dambretē vēl varētu turpināt vēl un vēl. Pietiks, ja zināsim, ka viņa ir Latvijas trīskārtēja čempione 64 lauciņu dambretē un trīs reizes ieguvusi PSRS Vissavienības lauku čempiones titulu. 

1978.gads: “Dambrete neprasa regulāru, intensīvu, fizisku piepūli, bet sistemātisku, pacietīgu treniņu darbu divatā ar rūtaino galdiņu. Pilnīgu izolēšanos no apkārtnes un konecentrēšanos vismaz stundu dienā. Skolā tas bija vienkāršāk. Uģis un Zigmārs gan ir pieraduši, ka mamma šad tad  stingri piekodina būt klusiņiem un netraucēt, bet cik tad ilgi tāda divgadīga un četrgadīga nopietnība var izturēt? Pavasarī Albīnai ir jāizpilda PSRS sporta meistares norma. Visus gadus uz šo mērķi ir neatlaidīgi iets.”  “Albīnai ir īpašs dambretistes talants. Bet tas nebūtu galvenais. Viņa daudz ko panākusi ar savu sportisko raksturu – spēju koncentrēties vienam mērķim, – pastāstīja treneris Valdis Zvirbulis. – Ne visiem tas pa spēkam. Un Albīnai taču bez dambretes ir tiešais darbs, ir paliela ģimene ar savām rūpēm. Es ļoti ticu viņai. Republikas dambretē viņa saniegs vēl daudz.”

1978.gads.
1974.gads.
1975.gads. Trešais čempiones tituls 64 lauciņu dambretē.

 

1987. gads. Albīna sniedz simultānspēles seansu.

 


1977.gadā pievēršas 100 lauciņu dambretei.  1977.gada vissavienības lauku spēļu čempionātā 100 lauciņu dambretē bronzas medaļa.  1978.gada Baltijas II atklātajā sieviešu čempionātā kļūst par čempioni.

1978.gadā kļūst par PSRS Arodbiedrības vicečempioni. Albīnas treneris Valdis Zvirbulis teica: “Dalībnieču vidū «zvaigžņu” netrūka, tādēļ jo patīkamāk, ka Albīna prata pārsniegt sporta meistares normu. Agrāk viņa nodarbojās ar 64 lauciņu dambreti, kur bija jau pavisam  tuvu meistares titulam. Uzslavu pelna viņas apņēmība — pilnībā pārslēgties uz spēli pie 100 lauciņu galdiņa. Pēc 15 mēnešu neatlaidīgiem treniņiem gūts pagaidām lielākais republikas sieviešu sasniegums starptautiskajā dambretē. Tagad jāgatavojas PSRS čempionāta finālam, kas sāksies septembra beigās Alma-Atā”. PSRS čempionātā Alma-Atā iegūst astoto vietu.

1978. gadā iegūst PSRS sporta meistares nosaukumu.

1979.gadā pāriet trenēties pie Emanuela Mērina. 1979. gadā kļūst par PSRS vissavienības lauku spēļu čempioni 100 lauciņu dambretē, apsteidzot PSRS čempioni no Baltkrievijas Jeļenu Altšulu. 1979.gada Latvijas čempionātā iegūst trešo vietu, bet jau nākamajā gadā – 1980. – kļūst par čempioni.  Latvijas čempiones godā bijusi vismaz piecas reizes. Spēlējusi sieviešu pasaules čempionāta un PSRS čempionāta finālturnīros un daudzos citos  vietējos un starptautiskos turnīros.

1990.gadā nomaina uzvārdu uz Jaudzema.

1994.gadā izpilda FMJD meistares nosaukumu.

Bija dambretistu biedrības “Dāma” biedre un aktīvi darbojās Latvijas Starptautiskajā Dambretes federācijā (tagad LDF), ieņemot LSDF prezidentes amatu. Līdz pat 2000.gadam, kad jau bija saslimusi ar vēzi, aktīvi spēlēja dambreti. Nomira pāragri 51 gadu vecumā.

Latvijas čempionāti 64 lauciņu dambretē:

1.vieta – 1969, 1974, 1975

3.vieta  – 1966, 1971, 1977

Latvijas čempionāti 100 lauciņu dambretē:

1.vieta – 1980, 1982, 1987, 1996, 1997

2.vieta – 1981, 1983, 1985, 1986, 1992, 1994, 1998

3.vieta – 1979, 1993

Atbildēt