Huligāns muzejā

Autors: Jaceks Pavlickis

05.01.2021

Katrs no mums zina, ka muzejā eksponātiem nepieskaras. Nu, ja vien tās nav īpašas izstādes, kurās mijiedarbība ar apmeklētājiem ir apsveicama. Ir reizes, kad mēs varam zaudēt kontroli pār sevi. Diemžēl tā  tas notika ar mani. 2018. gada maija sākumā nedēļas nogali pavadījām Nīderlandē. Jā, bez dambretes, kā tūristi. Roterdama. Viens no mūsu mērķiem bija “Huis Sonneveld”, Dika Bruna mājas. Tā ir lieliski saglabājusies villa, kas celta 1930. gadu sākumā. Tajā laikā ļoti moderna. Es iesaku! Tāpat kā visi pārējie, kas lasa šos rakstus, esmu jūtīgs pret … lauciņiem. Es ieskatos vienā no šīs villas istabām un …

Daudzi cilvēki vēlētos, lai viņu dzīvokļos šodien būtu sēdvietas un plašums apkārt. O! Dambrete! Sirds pukst ātri, foto ir uzņemts. Bet … kāds nepaklausīgs tūrists ir sajaucis kauliņus. Tā tas nevar palikt. Man ir jāsakārto.

Es sāku sakārtot un nepaspēju, jo pēc brīža atskanēja trauksme, un kāds  atnāca no dienesta. Viņš izslēdza sirēnu. Es paskaidroju savus motīvus un atvainojos. Savukārt Kungs paskaidroja, ka muzejā visu jau ir sakārtojuši speciālisti. Es paziņoju, ka es visu sakārtošu tā, kā tas bija sākumā, jo man tas ir nofotogrāfēts attēlā. Tas notika bez sekām. Es pat varēju izpētīt ēku tālāk. Es domāju, ka viņš man ticēja un droši vien zināja, ka šajā ēkā vairs nav šādu iedvesmu.

Info: http://daminator.eu/

Atbildēt