Mači par pasaules troni ir zaudējuši savu primāro nozīmi

Autors: Jurijs Anikejevs

30.12.2020

Neveiksmīgu mēģinājumu sarīkot mačus par pasaules dambretes troni Tansikkuzžina – Sadovska un Georgijevs – Bomstra kontekstā es gribētu teikt dažus vārdus par dambretes mačiem un pasaules čempiona stitula cīņu  starptautiskajā dambretē kopumā.

Kas šahā?

Šahisti pasaules čempiona titulam piešķir sava veida gandrīz svētu, idealizētu nozīmi. Vismaz vīriešu sacensībās. Pasaules čempions ir ne tikai spēcīgs spēlētājs, bet arī izcils sportists. Katram pasaules čempionam ir numurs. Šobrīd tronī sēž 16. pasaules čempions norvēģis Magnuss Karlsens, un visa pasaule gaida 17. čempiona parādīšanos. Lai šaha pasaulē tiktu atzīts par čempionu, obligāti jāpārspēj valdošais čempions. Šim nolūkam šahisti saglabā laika pārbaudītu sistēmu ar pretendenta noskaidrošanu – kandidātu turnīru. 90. gados FIDE bija problēmas, un tituli tika izspēlēti pēc citas sistēmas, kur pasaules čempions tika paziņots uzreiz pēc uzvaras pasaules čempionāta izslēgšanas spēlēs. Šādi pasaules čempioni bija 4, taču tos sauc par FIDE pasaules čempioniem un netiek uzskatīti par atzītiem. Tātad, pēc Kasparova (13.) nāk Kramniks, tad Anands un tagad – Karlsens (16.). Daudzās vietnēs jūs atradīsit tieši šo secību, FIDE pasaules čempioni neietilpst šajā cienīgajā sarakstā. FIDE atrisināja savas problēmas, un ierastā rallija sistēma ir saglabājusies līdz šai dienai.

Kā pirms tam bija dambretē?

Iepriekš dambretē bija divu veidu izspēles pasaules čempiona titulam. Tas notiek caur kandidātu turnīru un nākamo maču ar pašreizējo pasaules čempionu, līdzīgi kā šahā. Bet notika arī olimpiskais turnīrs, citiem vārdiem sakot, pasaules čempionāts, kura uzvarētājs automātiski tika pasludināts par čempionu. Jautājums, vai pašreizējam pasaules čempionam vispār vajadzēja spēlēt šādā turnīrā? Atmiņā palicis gadījums, kad padomju delegācija nesaņēma vīzu un nenonāca Brazīlijā, par pasaules čempionu tika pasludināts tā turnīra uzvarētājs no Nīderlandes J. Van der Vals. Tomēr toreizējais pašreizējais pasaules čempions H. Virsma bija Brazīlijā, un vēlāk viņš atguva troni. Olimpiskajā turnīrā titulu zaudējušais pasaules čempions saglabāja tiesības uz revanšu. Tomēr jebkurā gadījumā, kad tika aizvadīta spēle par planētas spēcīgākās dambretes spēlētāja titulu, tajā piedalījās valdošais pasaules čempions. Tas ir  mačs bija čempiona titula aizstāvēšana. Vienā gadījumā ar Kandidātu turnīra uzvarētāju, otrā Olimpiskā turnīra uzvarētājs pierādīja, ka ir labākais mačā-revansā ar jau bijušo pasaules čempionu. Bet vēsturē ir bijuši gadījumi, kad pasaules čempions atteicās cīnīties par troni. Tad otrais Pasaules kausa medaļnieks – A. Dibmana atteikums un sekojošais mačs Čižovs – Seibrands – kļuva cienīgs, viņam bija tiesības izaicināt uz maču valdošo pasaules čempionu.

Izmaiņas izspēles sistēmā.

Pēdējais kandidātu turnīrs dambretē notika 2002. gadā, un tajā uzvarēja A. Georgijevs. Viņš ieguva tiesības uz maču ar A.Čižovu, uzvarēja šajā mačā un kļuva par pasaules čempionu. Pēc tam kandidātu turnīri tika atcelti. Kā ar mačiem? Mači palika. Viņu  būtība bija šāda: ja pasaules čempionātā uzvarēja ne valdošais pasaules čempions, tad jaunajam pasaules čempionam gadu vēlāk nācās aizstāvēt savu titulu pārspēlēs ar bijušo pasaules čempionu. Ja pasaules čempionāta uzvarētājs un tas, kurš titulu ieguvis pirms Pasaules kausa, ir viena un tā pati persona, tad mačs tika aizvadīts starp pasaules čempionu un otro cienīgāko – tas ir pēdējās pasaules kausa  izcīņas otrais medaļnieks. Tomēr jebkurā gadījumā mača būtība palika nemainīga – tā bija valdošā pasaules čempiona titula aizstāvēšana! Ir mainījusies tikai otrā procesa dalībnieka identificēšanas sistēma.

Mačiem vairs nav sākotnējās nozīmes.

2016. gadā, kad notika spēles Grunendeiks – Bomstra un Sadovska – Kamišlejeva – šie bija pirmie gadījumi, kad pašreizējais pasaules čempions pārtrauca dalību mačā par pasaules čempiona titulu, un spēlēja pēdējā pasaules kausa 2. un 3. godalgotās vietas. Pati spēļu ideoloģija ir mainīta, lai apmierinātu kāda intereses. Vai FMJD bija tiesības to darīt? Tas ir citiem vārdiem sakot, tagad mačs par pasaules dambretes troni ir tikai mikroturnīrs ar diviem dalībniekiem, tieši tāds pats kā Pasaules kausa izcīņā ar 8, 14, 16, 20 dalībniekiem. Šāda mača dalībniekus nosaka īpaša formula. Tātad pasaules čempionam ir prioritāte piedalīties mačā, bet, ja viņš atsakās, tad bez viņa citi var viegli siegūt titulu. Galu galā pasaules čempions iepriekš atteicās piedalīties turnīrā par čempionu titulu, tad kāda ir atšķirība par maču? Ja agrāk mačs bija saistīts ar pasaules čempionu, tad tagad šis mikroturnīrs notiek pats par sevi. Piemēram, ja Bomstra atsakās no spēles pēc Georgijeva atteikuma, tad tam nekādā veidā nevajadzētu ietekmēt maču. Par titulu jāspēlē pagājušā pasaules čempionāta 2. un 3. vietas  godalgotajiem – ķīnietim Panam Iminam un Latvijas sportistam Guntim Valnerim. Ja viņi atteiksies, 4. un 5. vietas ieguvēji saņems šādas tiesības utt. Ir tikai viens jautājums. Ja mači ir zaudējuši sākotnējo nozīmi – vai šādi mači dambretē vispār ir vajadzīgi?

Info: https://anikeev-yuriy.livejournal.com/

Atbildēt