Tons Seibrands

Nesen 15.decembrī Tonam bija dzimšanas diena.

Tjoniss (Tons) Seibrands (nīderlandiešu – Teunis (Ton) Sijbrands – Amsterdama, 1949. gada 15. decembris) ir viens no veiksmīgākajiem Nīderlandes starptautiskās dambretes (simts lauciņu)  spēlētājiem.  Viens no visu laiku labākajiem pasaulē 100 l dambretē. 

Pasaules čempionāti :

1.vieta – 1972, 1973

2.vieta – 1988, 1989

3.vieta – 1990

Eiropas čempionāti:

1.vieta – 1967, 1968, 1969, 1970

2.vieta – 1999

Nīderlandes čempions – 1967, 1969, 1970, 1971, 1973 un 1988

Seibrands arī vadījis iknedēļas dambretes sleju Nīderlandes avīzē de Volkskrant  un sarakstījis vairākas grāmatas par dambreti.  Arī guvis lielus sasniegumus simultanspēlē aklajā 100 lauciņu dambretē. 2002. gadā viņš uzvarēja 17 spēlēs un nospēlēja 5 neizšķirti no 22 spēlēm, kas ir aptuveni 88%. 2004. gada 18. decembrī Nīderlandes ciematā Lutten Sijbrands uzlaboja pasaules rekordu  simultanspēlē aklajā dambretē. Šajā mēģinājumā, kas ilga 24 stundas, viņš uzvarēja 20 no 24 spēlēm, pārējie 4 bija neizšķirti, kas ir  aptuveni 92%. Nākamajā mēģinājumā – 2007. gada 5. oktobrī Tilburgas universitātē – viņš atkal laboja pats savu rekordu. Šoreiz viņš aizvadīja 25 spēles, uzvarēja 21 un 4 reizes izcīnīja neizšķirtu. Zaudējis rekordu tautietim Erno Prosmanam, Sijbrands to atguva 2009. gada septembrī, kad spēlēja 28 vienlaicīgas spēles, uzvarot 18, neizšķirti 7 un zaudējot 3. Pasaules rekordu Prosmans atguva 2012. gada 7. jūlijā Goudā, Nīderlandē. Viņš spēlēja 30 spēles, uzvarot 17, zaudējot 5 ar 8 neizšķirtiem, kas ir precīzi 70%. Seibrands 2014. gada 19.- 21. decembrī Hilversumā, Nīderlandē, vēlreiz atguva pasaules rekordu. Viņš spēlēja 32 spēles ar 14 uzvarām un 18 neizšķirtiem.

Attēlā Tons spēlē aklās dambretes simultānspēles seansu 1987.gadā.

Visaugstākā FMJD reitinga  īpašnieks  100 l dambretes vēsturē  uz 2010. gada 1. janvāri.

11 gadu vecumā Ton Seibrands sāka apmeklēt bērnu dambretes pulciņu Leen de Rooij. Jau nākamajā gadā viņš ieguva savu pirmo Nīderlandes junioru čempiona titulu. Starptautiskajā turnīrā Amsterdamā Tons bija sekundants Senegālas lielmeistaram Baba Si. 1965. gadā Seibrands starptautiskajā turnīrā Hogesand-Sappemere uzveica pašreizējo pasaules čempionu Vjačeslavu Ščjogoļevu. 1967. gadā viņš izcīnīja savu pirmo Nīderlandes čempiona titulu,  finišējot par pieciem punktiem vairāk kā  sudraba medaļniekam, bijušajam pasaules čempionam Pītam Rozenburgam. Tajā pašā gadā viņš kļuva par Eiropas čempionu, turnīrā pēc Šveices sistēmas dalot pirmo vietu ar Ščjogoļevu un Andri Andreiko. Pēc tam Seibrands uzvarēja vēl trīs Eiropas čempionātos pēc kārtas (1968., 1969. un 1971. gadā) un četros Nīderlandes čempionātos (1969.-1971. un 1973. gadā; 1968. un 1972. gadā nepiedalījās valsts čempionātā). Par pasaules čempionu Ton Seibrands nekļuva tik ātri. 1966. gadā viņš kandidātu turnīrā dalīja otro vietu ar Ščjogoļevu, atstājot Andreiko priekšā.

Attēla Tons 1967. gadā. Aptuveni 18 gadus vecs.

Pirmajā pasaules čempionātā Bolcāno 1968. gadā viņš finišēja aiz medaļniekiem, pēc tam 1970. gadā Monako  dala pirmo vietu kandidātu turnīrā ar Iseru Kupermanu, kurš iegūst tiesības piedalīties mačā par pasaules kroni ar valdošo čempionu Andreiko. Un tikai 1972. gada pasaules čempionātā Hengelo Seibrands iekaro goda pjedestāla pirmo pakāpienu: viņš finišēja par diviem punktiem priekšā Andreiko un tautietim Harmam Virsmam. Nākamajā gadā viņš veiksmīgi aizstāv titulu mačā pret Andreiko, izcīnot divas uzvaras un astoņpadsmit neizšķirti.

Seibrands atteicās no cīņas par pasaules čempiona nosaukumu ar Kupermanu 1974. gadā un uz  ilgu laiku pārtrauca dalību lielākajos turnīros, piemēram, Nīderlandes, Eiropas un pasaules individuālajos čempionātos. Pēc tam citi sāka viņu saukt par “dambretes Fišeru”, uz ko, saskaņā ar Vjačeslava Ščjogoļeva atmiņām, viņš atbildēja, ka tieši  Fišers ir dambretes Seibrands.  Cits bijušais pasaules čempions Anatolijs Gantvargs uzskatīja, ka Seibranda rīcību izraisīja pretruna starp spēles radošo un sportisko pusi:

Viņš sapņoja ne tikai kļūt par pasaules čempionu, bet arī parādīt visu, uz ko bija spējīgs. Viņš izcili uzvarēja 1972. gada olimpiskajā turnīrā, bet mačā ar Andreiko estētiskā puse piekāpās sporta pusei. Tas nomāca zinošo mākslinieku. Iestājās depresija, kuru es raksturotu kā sevis saindēšanos ar panākumiem. Dambretē Tons sasniedza visu: ar izcili augstiem rezultātiem viņš uzvarēja Nīderlandes, Eiropas un pasaules čempionātos. Vairs nebija vēlmes to visu atkārtot. 

Padomju nedēļas laikrakstā “64” ar atsauci uz nīderlandiešu žurnālu “Dambretes pasaule” tika ziņots, ka viens no atteikuma iemesliem bija Nīderlandes dambretes federācijas lēmums, saskaņā ar kuru Seibrands netika pielaists nacionālā čempionāta finālā, bet bija spiests vispirms spēlēt pusfinālā. Kā teikts ziņojumā, šis lēmums neatbilst Seibranda idejām par pasaules čempiona tiesībām. Savā TV intervijā komentētājam Fēliksam Geizē Seibrands sacīja, ka ir nolēmis beigt cīņu par pasaules čempionātu tituliem pēc tam, kad viņa spēli ar Andreiko “žurnālisti aizvainojoši atspoguļoja” (lielā neizšķirto skaita dēļ), kā rezultātā “dambrete ir zaudējusi savu popularitāti”. Bijušais Kupermana treneris Jurijs Barskis uzskata, ka viens no iemesliem, kāpēc Seibrands atteicās cīnīties par pasaules čempionātu tituliem, bija Andreiko un Kupermana sazvērestība, kuras ietvaros viņi turnīros sāka apzināti zaudēt spēles viens otram. Barskis raksta, ka 1972. gadā PSRS un Nīderlandes spēles laikā, jau būdams pasaules čempions, Seibrands izaicinoši spēlēja pie piektā galdiņa, lai netiktu pie cīņas ar Andreiko vai Kupermanu. Tomēr Seibrands šajos gados turpināja piedalīties komandu turnīros un komerciālos pasākumos. Viņš uzvarēja Nīderlandes komandu čempionātā 1977. un 1978. gadā, attiecīgi ar “RDG” (Hāga) un «IJmunden”. 1978. gadā viņš kopā ar Virsmu un Robu Klerku uzvarēja arī Eiropas komandu čempionātā.  Turklāt Seibrands kopš 1982. gada ir aktīvs rekordlielu vienlaicīgu aklās dambretes simultānspēļu  turnīru dalībnieks.

1988. gadā Tons Seibrands atgriezās  sportā. Viņš savu atgriešanos atzīmēja ar vēl vienu, sesto uzvaru Nīderlandes individuālajā čempionātā. Pasaules čempionātā Paramaribo viņš dala otro vietu ar Anatoliju Gantvargu un kandidātu mačā ar rezultātu 7: 5 uzvar padomju lielmeistaru, izcīnot tiesības uz maču ar pasaules čempionu Čižovu. 1990. gada mačā par pasaules kroni Seibrands uzvarēja otrajā spēlē pret Čižovu un saglabāja pārsvaru līdz astoņpadsmitajai spēlei, kad pasaules čempions izlīdzināja rezultātu. Mačs beidzās neizšķirti, un Čižovs saglabāja savu titulu.  Tā paša gada beigās pasaules čempionātā Groningenē viņš atkal dala otro vietu, šoreiz ar Gunti Valneri, bet divus gadus vēlāk Tulonā – ar trim konkurentiem uzreiz ( ieņemot piekto vietu). 1999. gada Eiropas čempionātā Seibrands arī dalīja otro vietu,  zaudējot Virsmam. 2003. gadā viņš ir aiz medaļniekiem pasaules čempionātā Zvārtluisā (Nīderlande). Intervijā laikrakstam Sport-Express 2003. gadā Aleksandrs Georgijevs sacīja:

Visi, kas nodarbojas ar dambreti, zina Seibrandu. Viņš piesaista ikviena uzmanību gan ar spilgto izskatu, gan ar ļoti aktīvo spēles veidu. Dambretē var mainīties uz priekšu un atpakaļ, un neviens precīzi nezina, kā ir labāk. Tad Seibrands gandrīz vienmēr ir mainījies un joprojām mainās tikai uz priekšu. Viņš spēlē  ārkārtīgi aktīvu spēles stilu, kas viņam nesa tādu slavu. Seibrands divas reizes kļuva par pasaules čempionu un pēc tam uz ilgu laiku atteicās no cīņas par pasaules čempiona titulu. Varbūt viņu neapmierināja naudas balva. Viņš spēlēja galvenokārt klubu sacensībās un tikai tad, kad viņam maksāja lielu “startēšanas naudu”. Bet nesen viņš nolēma nokratīt vecos laikus un pat ar nolūku zaudēja svaru pirms čempionāta. Bet, diemžēl, jūs nevarat zaudēt gadus kā liekās mārciņas … Un 52 gadus vecajam Seibrandam, acīmredzot, nepietika spēka, lai gūtu tik daudz punktu kā mūsu trio, kas vēlāk spēlēja par titulu. 

Visus gadus pēc atgriešanās lielajā sportā Seibrands turpināja uzstādīt rekordus simultānspēlē ar aizsietām acīm. 2006. gadā Seibrands izstājās no nākamgad Hardenbergā, Nīderlandē plānotā pasaules čempionāta, kas acīmredzot nozīmēja viņa aiziešanu no dambretes atkal. Starp atteikuma iemesliem tika nosaukts vecums (viņam jau ir 57 gadi), vēlme veltīt vairāk laika savai autobiogrāfijai un izmaiņām spēļu noteikumos, jo īpaši saīsināta laika kontrole, jauni punktu skaitīšanas noteikumi un problēmas ar dopinga kontroli. Pametis lielos turnīrus, Seibrands atgriežas komandu konkurencē. 2007. gadā viņš atkal uzvar Nīderlandes komandu čempionātā kopā ar klubu “Heijmans Excelsior” un nākamajā gadā ar  klubu “Bart Smit” no Volendamas.  Neskatoties uz ierobežoto dalības skaitu dambretes turnīros,  2010. gada 1. janvārī Seibrands ierindojās pirmajā vietā Pasaules dambretes federācijas (FMJD) reitingā. 

 

Izmantotā literatūra: Wikipedia

Atbildēt