Dambretes spēle Latvijā. Vēsture.

Dambretes spēles kauliņus izgatavotus no kaula arheoloģiskajos izrakumos, kas veikti Latvijas pilīs,  atrod jau sākot ar 13.gs. Tas nozīmē, ka tā bijusi iecienīta spēle dižciltīgo vidū, un to ar savu kultūru ieveduši vācu ieceļotāji. Šādi dambretes kauliņi atrasti dažādās pilīs laika periodā no 13. līdz 15. gs.: Cēsu, Kokneses, Altenes, Turaidas utt.. Turaidas pilī pat atrasti 4 dambretes kauliņi; kā norāda J.Gaudonis  grāmatā “Turaidas pils” 2003, ka tā ir liecība, ka Turaidas pils iemītnieki šo spēli spēlējuši. Iespējams, ka tā bijusi senvācu dambrete vai arī  vācu dambrete, sauc arī to par mazo poļu vai franču dambreti (tagad to sauc par brazīļu dambreti, jo pašā Vācijā šo dambretes veidu vairs nespēlē,  bet brazīlijā tā kļuva ļoti populāra), kas aprakstīta V. Adamoviča grāmatā “130 spēles uz rūtotā galdiņa” šeit.

 

Dambretes kauliņa attēls no Ievas Oses Grāmatas “Latvijas viduslaiku piļu pētniecība 18.-20. gadsimtā”2001.

Latvijas nacionālajā enciklopēdijā minēts, ka Dambrete Latvijas teritorijā plaši tikusi spēlēta jau 19. gs., droši vien šoreiz, pateicoties krievu ieceļotājiem, tā bija 64 lauciņu dambrete, kas bija populāra Krievijā.  Arī minēts, ka labākie spēles pratēji, piemēram, rīdzinieks Jakovs Jovļevs, pirms Pirmā pasaules kara guva atzīstamus panākumus lielos dambretes turnīros arī ārpus Latvijas.

Pirmo reizi dambrete laikrakstā latviešu valodā pieminēta 1885.gada 27. aprīļa “Mājas Viesī” iekšzemes ziņās, lai policijas ierēdņi lūko, lai portera un alus pārdotuvēs nespēlētu šaha, domino vai dambretes spēles, kuru dēļ bieži izceļoties lieli strīdi. Tas arī parādās citu nākošo ziņu laikrakstos, ka pat policija uzlikusi sodu par dambretes spēlēšanu. Bet mājās dambreti varēja spēlēt, un pat ieteica uz Ziemassvētkiem kā vienu no spēlēm dāvināt dambreti. Tādejādi dambretes spēle izplatās bērnu vidū. 

Pirmo reizi latviešu valodā izdotajā grāmatā dambrete pieminēta Fr. Kārkluvalka grāmatā “Raksti is teesibu sinatnes. 3.krājums (1902), kurā minēts, ka šahs, dambrete un biljards ir no likuma neizslēgtās spēles, kuras var spēlēt krogos tikai ar gubernatora atļauju.

Bija ierasts, ka vienkāršā tauta spēlēja dambreti uz naudu:

Nākošo reizi dambrete pieminēta 1904.gada grāmatā  “Latweeschu familijas kalendars 1905. gadam, kam ir 365 deenas, ar bildem” (1904), kurā minēts, ka Jūrnieku pils ir mīlīgs nams, kurā atrodas arī rotaļu istaba, kurā var uzspēlēt arī šahu un dambreti. 

Dambretes spēle bija plaši izplatījusies starp kareivjiem brīvā laika īsināšanai.

19.gs. divdesmitajos gados dambretes spēle sāk piesaistīt inteliģenci. Laikrakstos parādās ziņas, ka sāk dibināt dambretes pulciņus. Liela ietekme ir arī kaimiņos esošajai Padomju Krievijai, kas izdod dažādus propagandas laikrakstus Latvijā un tajos reklamē dambretes spēli kā vieglāk saprotamu un ne tik aristokrātisku kā šahu, ko vajadzētu spēlēt masveidīgi.

Dambretes attīstībā nozīmīgs bija šaha klubs “Dāma”, kuru nodibināja 1926.gadā Rīgā, Kaļķu ielā 21. Tika sastādīti oficiālie dambretes turnīru (sacīkšu) noteikumi. Voldemārs Lapiņš 1926. gadā sarīkoja pirmo Rīgas un 1930. gadā pirmo valsts meistarību D64, kļūstot arī par pirmo Latvijas dambretes meistaru. Pavisam līdz 1940. gadam notika desmit Rīgas un četras Latvijas meistarības. Dambretes turnīrus rīkoja skolās un skautu vienībās.

1931.gadā laikrakstā “Strādnieku sports un sargs” raksta: Padomju Krievijā literatūras par dambreti netrūkst. Piem., Ļeņingradā iznāk ik mēnesi žurnāls, kuru var abonēt Rīgā pie Valtera un Rapas: „Igra v šahi i šaški” ar plašu nodaļu dambretei. Tanī mēs varam lasīt nevien spēļu hroniku, bet arī uzdevumus, galotnes un pat teoriju.

1932. gadā laikrakstā “Stadions” reklamē Rīgas meistarturnīru dambretes spēlē  Marijas ielā 55, ka dalības maksa 3 Ls, bet biedriem – 2 Ls, kas ir samērā liela naudas summa tajā laikā.

Padomju okupācijas laikā centralizēta sporta pārvalde veicināja arvien plašāku dambretes izplatību, iesaistot arī arodbiedrības un sabiedriskos aktīvistus. Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (LPSR) pirmo čempionātu D64 sarīkoja Fiziskās kultūras un sporta komitejas izveidotā šaha un dambretes sekcija 1941. gadā.  Pēc kara republikā par vadošu organizatorisku un metodisku centru dambretē kļuva Rīgas Centrālais šaha un dambretes klubs (vēlāk tas pārtapa par LPSR Apvienoto republikānisko šaha un dambretes klubu), kas sadarbojās ar LPSR šaha un dambretes sekciju.

1956./1957. gadā notika pirmais republikas masu turnīrs D64. Priekšsacīkstēs piedalījās 17600 dalībnieku. Republikas 10. dambretes masu turnīra priekšsacīkstēs 1966. gadā piedalījās jau 44386 spēlētāji. Sacensību sarīkošanu uzlaboja Šveices (izlozes) sistēmas ieviešana. Veiksmīgas spēles popularizēšanas piemērs: dambretes treneris Viktors Adamovičs 1970. gadā Suntažos sacentās simultānspēles seansā ar 176 pionieru sporta spēļu dalībniekiem (+165–0=11, ilga 2 stundas 56 min.). 1953. gadā notika pirmais oficiālais LPSR čempionāts D100. Tajā pašā gadā nodibināja LPSR dambretes sekciju ar atsevišķu bāzi treniņiem un sacensībām dambretē. 1958. gadā notika septiņas stundas ilgs telefona mačs pie sešiem galdiņiem Rīga–Amsterdama. Korespondencdambretes komiteja kļuva par galveno neklātienes sacensību rīkotāju Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā. 1959. gadā sekcija pārtapa par Latvijas Dambretes federāciju.

Sporta veida attīstībā Latvijā nozīmīgi bijuši žurnāli “Dambrete” (1959‒1992) un Шашки (1959‒1992) ar daļēji atšķirīgu saturu latviešu un krievu valodā.

Attīstījās dambretes vingrinājumu sastādīšana trijās nozarēs: kombinācijas, etīdes un iesprostošanas uzdevumi. Starptautiski atzītas kompozīcijas sastādījuši Nikolajs Jordāns, Valdis Zvirbulis, Jānis Rūtiņš, Elmārs Balodis, Guntars Purviņš u. c.

Latvijas pārstāvji pastāvīgi piedalās pasaules un Eiropas čempionātos u. c. starptautiskās sacensībās. 2017. gadā Pasaules Dambretes federācijas (World Draughts Federation) reitings piešķirts 184 vīriešiem un 51 sievietei. Latvijas izlase (Guntis Valneris, Vladimirs Vigmans, Zoja Golubeva) 1992. gadā Mori (Itālijā) D100 nacionālo komandu olimpiādē izcīnīja bronzas medaļas. Latvija Pasaules komandu čempionātā 2006. gadā Itālijā ieguva bronzu (G. Valneris, Raimonds Vīpulis, Roberts Misāns, Benno Butulis), bet 2009. gadā Senegālā sudrabu (G. Valneris, R. Vīpulis, R. Misāns). Latvijas jauniešu izlases komanda par pasaules čempioniem kļuva 1994. un 1998. gadā.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijas Dambretes federācija kļuva par galveno organizāciju, kas attīsta dambreti. 1991. gadā Latvijas Dambretes federācija iestājās Pasaules Dambretes federācijā. Pēc tam kādu laiku 100 l un 64 l dambretes darbojās atsevišķi pārsaucot LDF par Latvijas Dambretes federāciju savienību LDFS. 2011. gadā Latvijas Dambretes federāciju pārveidoja par Latvijas Dambretes savienību  LDS, jo 100 l un 64 l dambretes entuazisti spēja vienoties par kopēju virzību, bet no 2018. gada pārtapa atkal par Latvijas Dambretes federāciju LDF. Dambretes izplatību sekmē arī Dambretes attīstības biedrība, Latvijas asociācija “Domāšanas attīstība”, Rīgas Skolēnu pils, Prāta attīstības centrs bērniem “Domātprieks”, biedrība “Prāta laiks”, klubi, sporta skolas, interešu izglītības iestādes un skolu pulciņi.

Līdz 2020. gadam notikuši 80 Latvijas čempionāti D64 un 68 čempionāti D100. 2017. gadā Latvijas Dambretes savienības sacensību kalendārā bija iekļauti 45 pasākumi, t.sk. starptautiskās sacensības “Riga Open”, 22 pasākumi jauniešiem un astoņi piemiņas turnīri.

2013. gadā Rīgā notika pirmais Pasaules senioru čempionāts dambretē D100, 50+. Tajā piedalījās 15 valstu spēlētāji.

Izcilākie D100 spēlētāji ir trīskārtējs pasaules čempions Andris Andreiko, sešpadsmitkārtēja pasaules čempione Z. Golubeva (Sadovska) un jau gadsimta ceturksni pasaules elites spēlētājs G. Valneris: 1994. gada pasaules čempions, divkārtējs Eiropas čempions un divkārtējs pasaules čempions ātrspēlē. Divus gadus pēc kārtas ieguvis Pasaules kausu kopvērtējumā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas dažāda kaluma medaļas pasaules un Eiropas čempionātos gan individuāli, gan Latvijas izlases sastāvā D100 izcīnījuši R. Misāns, R. Vipulis, Laimonis Zālītis, B. Butulis, Jeļena Česnokova. V. Zvirbulis 12 reizes kļuva par Latvijas čempionu D100. D64 izcilākos panākumus guvis starptautiskais lielmeistars trijos dambretes veidos (D100, D64 un D brazīliešu versijā) V. Vigmans, kurš pasaules čempionātos trīs reizes izcīnīja sudraba un divas reizes bronzas medaļas. 1992 . gada Pasaules čempionātā D64 krievu versijā 3.vietu  izcīnija Jānis Kalniņš. 1996. gada Pasaules čempionātā D64 brazīliešu versijā 3. vietu izcīnīja Genādijs Šapiro.

Guntis Valneris pasaules čempionātā Nīderlandē. 2011. gads.

Guntis Valneris pasaules čempionātā Nīderlandē. 2011. gads.

Fotogrāfs Jaceks Pavlickis.

Zoja Golubeva pēc apbalvošanas pasaules čempionātā Tallinā. 2017. gads.

Zoja Golubeva pēc apbalvošanas pasaules čempionātā Tallinā. 2017. gads.

Fotogrāfs Jaceks Pavlickis.

Pašlaik LDF priekšsēdētājs ir Vladislavs Vesperis

LDF mājaslapa http://dambrete.lv/lv

Rakstā izmantots arī Latvijas Enciklopēdijas materiāls.

Atbildēt