Žurnāls Dambrete, nr.2, 1959.gada jūlijs-septembris
Pirmās iespiestās ziņas par simtlauciņu dambretes spēli Krievijā atrodam apmēram pirms gadu simta, žurnāla «Шахматный листок» 1861. gada maija numurā bija ievietots redaktora V. Mihailova raksts, kurā viņš pastāstīja par dažiem dambretes veidiem, tanī skaitā arī par spēli uz 100 lauciņiem. Viņš domāja, ka šī spēle izgudrota XVIII g. s. beigās Francijā vienlaikus ar vienotās decimālmēru sistēmas pieņemšanu. Šādas domes, protams,ir kļūdainas. Simtlauciņu dambrete pazīstama daudz agrāk un tai ir gadsimtiem ilga vēsture. Ir zināms, ka aizrautīgi un labi gan krievu, gan arī simtlauciņu dambreti spēlējis slavenais franču šahists Filidors. Presē pazīstama viena viņa galotne:
1. 32—28,2. 29—23 3. 35:44.4. 27—21 5. 28—22, 6. 38—32 7. 33:34 un uzvar.
I. Foglera grāmatā «Руководство к изучелию шашечной игры», kas iznāca 1881. gadā, pastāstīts, ka Francijā kopš XVIII g.s. pirmās puses spēlē dambreti uz 100 kvadrātu galdiņa, un katram pretiniekamir pa 20 kauliņu. «Šī spēle,» rakstīja Foglers, «mūsu dienās saucas par po]u dambreti…»Gadu pirms tam S. Golaktionovs Pēterburgā izdeva grāmatu ar samērā garu nosaukumu: «Практическое руководство, чтобы правильно. верно, со всеми тонкостями играть без проигрыша — в шахматы, шашки и другие настольные игры». Arī šajā grāmatā bija minēti vairāki dambretes veidi, tanī skaitā poļu spēle. Autors stāsta, ka Francijā dambretes spēle uz 100 lauciņiem izplatījusies XVII gs., un 1668. gadā P. Malle izdevis pat īpašu spēles rokasgrāmatu. S. Galaktionovs raksta: «Visās aristokrātu mājās tad parādījās dambretes galdi un dēlīši, kuru greznā apdare nereti maksāja ievērojamas summas. Ar šo spēli sevišķi aizrāvās dāmas un tāpēc skaidrs, ka bruņnieciskās paotības un sieviešu skaistuma dievināšanas laikmetā spēle, kam savu uzmanību pievērsa skaistais dzimums, varēja kļūt par vērtību arī vīriešu acīs, kuri nežēloja nekādus izdevumus, lai iztaptu savām skaistulēm. No Francijas dambretes spēle pārgāja uz citām zemēm, un drīz visa Eiropa vienprātīgi pieņēma to savā aizbildnībā.» S. Galaktionova rokasgrāmatā ir ievietoti poļu dambretes noteikumi, 100 lauciņu diagrama ar skaitlisko notāciju un kauliņu novietojumu pirms spēles. Autors piezīmē, ka vācieši, holandieši un krievi paraduši novietot kauliņus uz melnajiem lauciņiem, bet franči, angļi un poļi izliek tos uz baltajām rūtiņām, kaut gan tas nemaina spēles būtību. Grāmatā ir arī «Nepieciešamie norādījumi». Tajos teikts: «Vajag censties ieņemt dambretes galdiņa centru un virzīt savu kustību uz pretinieka labo spārnu. Tas ir viens no galvenajiem noteikumiem, bet, protams, arī to vajag pielietot atkarībā no apstākļiem, kurus izmaina pretinieka negaidītās evolūcijas.» Raksta nobeigumā viņš ievietojis astoņas vienkāršas pozīcijas, kurās ar dažādiem paņēmieniem uzvar baltie.
